Apsveikumi, Pantiņi, Dzejoļi

Viens otru saudzējiet,
Viens otram uzticību dāvājiet,
Tad mēģiniet nu abi kopā
Uz priekšu, plecs pie pleca
Skaisti traukt,
Veidot gaišo sapni,
Ko ļaudis mēdz par dzīvi saukt.

Tu rasas piliens, es asins lāse,
Tava rasa mana slāpe
Mana slāpe, tava bauda
Tavi smiekli-mans rūdijums.

DRAUDZĪBA IZJŪK

Kad tu būsi visu izlasījis,
Mazliet padomā, kaut tāpat vien ?
Var būt, ka tev daudz ir draugu bijis,
Man tu, zini, biji tikai viens.

Negribējās strīdēties ar tevi ?
Daudzreiz atliku ? nu rīt, nu rīt.
Nevar taču ilgāk apkrāpt sevi,
To, ko vajag, - jāvar uzrakstīt!

Zini ko, var tikai bērni mazi
Nedomājot drauga vārdu šķiest ?
Mēs, kam dzīvē nācies daudz ko pazīt,
Nedrīkstam ar vārdiem metāties!

Draugs ? tad draugs! Tu jūti viņa plecu,
Viņa solim blakus ? solis tavs.
Draudzību sev nevar pakļaut vecums,
Ja tā ir... Bet ja nu viņas nav?

Nogurstu no dienas gaitas naskās,
Kāpēc iesit vārdi, kuri glauž?
Un man liekas, ka zem drauga maskas
Tu slēp sirdi, kurai kaut kas skauž.

Zini ko, kad sanāk lielas raizes,
Drauga vārds tad ir gandrīz tas pats,
Kas ir izsalkušam gabals maizes,
Kas ir nogurušam uzmudinošs skats.

Redzot drauga jautājošo seju,
Tu ar vārdiem nekautrējies sist,
Parādīji ceļu, kurā ejot
Šodien, rīt ? man vajadzēja krist.

Nepakritu, jo tu nesaprati,
Steigdams melus labos vārdos vīt,
Nesaprati to, ka dzīve pati
Katru vardu atnāk pārbaudīt.

Kad tu būsi visu izlasījis,
Mazliet padomā, kaut tāpat vien ?
Var būt, ka tev daudz ir draugu bijis,
Man tu, zini... bija tikai viens.

(Ojārs Vācietis 1954. gads)

Mīļais, vai tu tiešām zini,
Ko Tu man nozīmē,
Tu biji kā gaisma pastāvēšanai,
Spīdot tikai man.
Tad es atklāju, ka manu sirdi esi ieņēmis Tu.
Pagājšnakt.
Mana ticība bija izjukusi fragmentos,
Dziļi iekšā.
Bet ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Ka es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis nogalināta,
Tevis iznīcināta.
Mīļais, vai Tu tiešām to tā gribēji,
Ko man nodarīji.
Es biju akla no Tavas gaismas,
Tāpēc vienkārši nevarēju saskatīt
Ka mana mīlestība būs tumsā,
Tukšumā.
Un ka pajukuma brīdī Tu teiksi
"Man vienalga"
Ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Ka es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta.
Mīļais,vai tu tiešām zini,
Ko Tu man nozīmēji.
Tu biji kā gisma pastāvēšanai,
Spīdot tikai man.
Gaisma.
Gaisma uz augšu manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Es izdzīvošu,
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc, šī gaisma tikai Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta.
Gaisma uz augšu manā dzīvē.
Ir gaisma,
Gaisma manā dzīvē,
Ļaujot man zināt,
Es izdzīvošu.
Pasaki man kāpēc,
Kāpēc gaisma tika Tevis sakauta,
Tevis iznīcināta...

Prieks par maiju,
prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
Nāk mūs sveicināt.
Savukart mēs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klāt.