Apsveikumi, Pantiņi, Dzejoļi

Man gribētos Tevi vest un vest
Pa tumšzilām sapņu pļavām
Man gribētos Tevi satvert un nest
Uz debesīm tavām un manām.

Kā enģelis ar vienu spārnu...
Es lidot neprotu...
Vajag otru....
Bet vai Tu to dosi...
Es varu mēģināt....
Riskēt un krist...
Es varu neko nedarīt...
Vien gaidīt...
Līdz nāksi tu...
Otru spārnu dāvināt....
Es varu lidot...
Ar vienu spārnu.....
Varu neprast....
Un varu krist....
Varu apmaldīties.....
Caurs sāpju purviem brist....
Bet lai kas arī notiktu....
Zinu tikai vienu....
Reiz ausīs gaiša diena....
Un saules gaismā spožā.....
Divi enģeļi lidos....
Un tie būsim mēs.....

Tavās acīs redzu saules atspulgu.
Un Tavas rokas kā rīta asaras,
Apskauj manu augumu.
Nevaru vien sagaidīt,
Kad Tavas lūpas pieskarsies manējām!

Šodien dīvains nemiers dabā,
Vēju šalkas tālas ilgas kvēl.
Latvju meži noslēpumus glabā,
Mirt par kuriem nav nevienam žēl…

Miglā sarkanā slīgst dzimtās zemes lauki,
Viņas elpā zelta druvas līkst.
Mūžu mūžos latvjiem nebūs draugi
Tie, kas daudziem liek pa Sibīriju klīst.

Mūsu svētumu tie dzelžos kaltām kājām
Samin dumbrājos un smīnot tālāk iet,
Pāri senām, mīļām latvju mājām
Daudzreiz sārtas uguns liesmas zied.

Brālim brālis jānošauj bij kaujā,
Dēls pat tēvam kļuva tāls un svešs.
Tos, kas neaizgāja asiņainā pļaujā,
Klusi slēpa dzimtās zemes mežs.

Izgaist naktis. Tālāk steidzas dienas.
Mācot latvjiem dziļāk naidu just.
Mūsu sirdīs liesmo vienas domas:
Latvju tautai mūžam nebūs zust!

?Vai saņēmi Tu
Ierakstītu vēstuli
Tajā bija pateikts viss
Tajā bija mana sirds.