Apsveikumi, Pantiņi, Dzejoļi

Atstāj manī tikai to niecīgo daļu, lai es varētu sacīt, ka Tu man esi viss.
Atstāj manī tikai to niecīgo manas gribas daļu, lai es varētu Tevi sajust it visur un tuvoties Tev vienmēr, un ik brīdi savu mīlu ziedot Tev.
Atstāj man tikai tās niecīgās važas, kas mani saistītu pie Tevas gribas un kas palīdzētu man dzīvē, sekot Taviem mērķiem, - tas ir, Tavas mīlas važas...

Būs mīlestībai smarža rūgtena gan salda,
Būs kādreiz arī asie vārdi jaapvalda.
Bet galvenais, lai nepietrūkst
Jums maizes savā galdā,
Lai, kopā smaržojot vai ēdot, tā arvien ir salda!
/Vēsma Kokle-Līviņa/

Atkal viena esmu es.....
Sirdī smeldz vēl maza sāpe,..
Kāpēc notiek tā, ka nevaram,
Mēs nevaram spēt,
Laimi nosargāt...
Apkārt meli, sāpes lido...
Nespēju es tālāk iet....
Gaisma nodziest, ceļi šķiras,
Un sirdis asiņo,
Lai atkal dzīvotu...
Kur palicis prieks?
Kur palicis cilvēks?
Kur palika smaids, kas spēku deva man?
Kur palika mīla?
Kur palika vārdi?
Tie vārdi, ko varēji man teikt....
Bet nepateici.......
VISS IR BEIDZIES....:(((

Es Tevi mīlēju, bet Tu nesaprati
Es Tev to teicu, bet Tu to neuztvēri nopietni
Man bija labi
Katru reizi, kad biju tev blakus
Es Tevi mīlēju, neprasot pretīm neko
Es Tevi apbrīnoju, lai ko Tu arī darītu
Es Tavā priekšā mulsu, it kā būtu kails
Es Tevi nepaspēju noskūpstīt
Tu nepaspēji mani saprast, tāpēc es palaidu
Palaidu Tevi prom!
Tad Tu panēmi līdzi arī manu sirdi
Izrautu no krūtīm un beiktu
Es paliku bez sirds un bez Tevis
Vēlāk Tu teici, ka raudāji
Bet es neticu Tu MELOJI
Lai gan mēs tagad esam draugi
Katreiz ar Tevi runājot man sāp
Bet es to nekad neizrādīšu.
Es ilgi cerēju un gaidīju, bet Tu mīlēji citu
tagad zinu, ka nekad nebūsi tikai mana
Nekad vairs...

Lai aizmirst sirds, kas drūms šai gadā bijis,
Ar jaunām cerībām pār gadu slieksni ej!