Apsveikumi, Pantiņi, Dzejoļi

Dīvē labākās mācību stundas sniedz problēmas,
Uztver tās kā iespēju iemācīties ko jaunu!

Atkal Ziemassvētki klātu -
Sirds kā zvaniņš priekā skan.
Senā vēsts tik jauka liekas
Kristus dzimis Tev un man.

Uzdāvini man zilo debesjumu
Kad pirmā vakarzvaigzne spīd
Visās varavīksnes krāsās.
Kaut ikviena tā spētu manus sapņus piepildīt!
Ko vēlējos es aizmirst tobrīd
Es zinu, dzīvība ir mirklis īss
Vairs pati sevi nesajūtu
It kā es arī zvaigzne būtu,
Kas bezgalībā pazudīs.
Es lūkojos uz zvaigznēm,
Kas zemei dāvā maigu rasu
Un nemitīga es sev prasu,
Kad līdzīga es būšu tām.

Vai ir vērts mīlēt ja atbildes nav?
Vai ir vērts cerēt ja Tevis vairs nav?
Galvā jaucas domas par Tevi un ap Tevi,
Bet saki ko Tu man pretīm devi?
Neko, ja neskaita manas vientuļās ciešanas...
Cenšos aizmirst,
Bet apnikušas tāds mūžīgās skriešanas.
Vai vari likt mani vienreiz mierā?
Bet tomēr neienīstu, kad man par tevi jādomā
Pat simts reižu dienā...

Viss galds noliets ar līmi
Bet grīdu neredz, tikai saplēstas avīzes,
Avīzes un nodrāzti žurnāli,
Žurnāli ar meiteņu bildēm,
Bildēm ne tādām kā TU...

Ak, ko lai es daru, lai tik Tu būtu mana?
Un kas, ja šīs gaismas izdzisīs un vairs nedegs?
Un tagad vējš mani dzenā kā lapu ? vientuļu lapu..
Lapu kas meklē otru lapu..

Viss galds noliets ar viskiju
Bet grīda nošķiesta ar spirtu,
Spirtu un sirdi, lai mirtu,
To rokām manām vairs nepacelt dzīvu
Tik Tavas rokas to darītu siltu...

Ak, ko lai es daru lai tik Tu būtu mana?
Un kas, ja vējš mani aiznesīs tālu?
Man vienam uz mēness ir staigāt tik skumji
Tik meklēju Tevi kaut zinu ka dumji...

Viss galds noliets ar mīlu
Tik tēva pistole, lode un šņabis pa grīdu
Es guļu un domas kā dzīvināt mīlu,
Mīlu starp tevi, mani un grīdu,
Grīdu kur dzērumā mīlēt es līdu...

Ak, ko lai es daru lai tik Tu būtu mana?
Un kas ja mana sirds beigs pukstēt uz laikiem?
Man vienam bez Tevis uz ielām tik skumji
Un zinu bez Tevis pat elpot man dumji....
/E.Markus/