Apsveikumi, Pantiņi, Dzejoļi

Es Tevi mīlu,
Bet Tu to neizproti...
Es Tevi mīlu,
Bet Tu to noliedz...
Kas man jādara,
Lai Tu mani saprastu?
Kas man jādara,
Lai Tu mani iemīlētu?
Kas man jādara,
Lai Tu man dotu iespēju?
Iespēju Tevi mīlēt...
Un dzīvei jēgu dot.....

Vārdi ir sāpīgāki, tie dziļi sāpina, bet klusēšana nogalina!!!
Ja tu mīli, bet tevi nē, tas ir tik skumji, ka gribas nomirt :((

Ko vēlēt svecei. Lai tā degtu?
Tā skaisti nodegs i bez manis…
Ko vēlēt eglei. Lai tā augtu?
Tā slaidi noaugs i bez manis.
Ko vēlēt liktenim. Lai labvēlīgs?
Tas visu zinās i bez manis.
Ko vēlēt Tev. Lai būtu Tu?
Tu pastāvēsi i bez manis.
Ko vēlēt sev? Lai laimīgs Tu!
Bet lai tāds nebūtu bez manis…

Tagad es esmu iemīlējusies...
Es to zinu, jo tas nav tā kā citreiz..
Kad man kāds iepatīkas,
Tas ir uz īsu brīdi...
Manas jūtas nekad nav bijušas tik spēcīgas...
Šī pirmā mīlestība ir sāpīga,
Jo man netiek sniegta pretmīla,
Bet gan skarbi vārdi,
Kurus dzirdot mana sirds sāk lūzt...
Tas ir tik sāpīgi....
Bet tāda ir šī dzīve...
Man saka, lai es aizmirstu pirmo mīlestību,
Jo ta nekad nav izdevusies...
Bet es to nespēju aizmirst,
Jo es tiešām mīlu šo cilvēku..
Es esmu gatava uz visu,
Lai tikai būtu ar viņu kopā,
Lai varētu sajust viņa stalto augumu,
Viņa saldas lūpas un redzēt viņa skaistās acis...
Bet par to es varu tikai sapņot,
Jo es zinu, ka viņam nepatīku..
Un viņš nevēlas ar mani neko uzsākt...
Šī pirmā mīlestība ir tikai sāpju un ciešanu pilna...

Vai ārprāts tas, kas stīvām acīm manī raugās
Un kaitinoši skaļi smej?
Nē, tā jau dvēsele ir tumsā,
Kas neprātīgos smieklos asras lej.
Tā raud, ka sapņu priekšskars norauts tika,
Kas īstenību sedz.
Un tagad tā tik zaimus
Un melus, viltu visur redz.
Nevienam nebūs redzēt,
Kas dvēslē dziļi kvēl,
Un tāpēc neprātīgi,
Tā tumsā smiesies vēl...