Apsveikumi, Pantiņi, Dzejoļi

Ja es būtu kaija,
bez ieelpas pie tevīm trauktos.
Ja es būtu zelta zivtiņa,
tad trīs vēlēšanās tev sniegtu,
saņemot pretī tavu mīlestību.
Ja es būtu pavisam parasts ziediņš,
es plauktu līdz kļutu par rozi,
kas prieku tavās acīs rada.
Ja es būtu vissaldākā konfekte uz zemes,
tad tev uz mēles es izkustu.


Bet man nevajag būt kaijai un traukties pie tevis,
jo tu man esi blakus.
Man nevajag būt zelta zivtiņai un trīs vēlēšanās tev sniegt,
jo zinu tu Mīli mani tik un tā.
Man nevajag būt ziediņam,
jo tavās acīs roze esmu katru dienu.
Un noteikti par konfekti man nevajadzētu kļūt,
jo no taviem vārdiem jau sen esmu izkususi.

Un tieši tapēc tevi MĪLU katru dienu stiprāk.....

Mēness balts pa gaisu slīd
Zvaigznes mirdzēdamas spīd
Ziemassvētku vakars jauks
Sniegā ietīts mežs un lauks

Rīts, kad nebēdnīgs un jauks,
Kādam šodien viesi brauks;
Atnesīs Tev rozi stīvu
Un vēl sabučos par brīvu!

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Es eju, bet nezinu kur..
Varbūt pat mūku, bet nezinu no kā..
Es kliedzu un spiedzu, lai kādam ko pasacītu, bet..
Nav neviena, kas manī ieklausītos, saprastu un mierinātu..
Es vientulībā domāju...
Un aizdomājos, kas lika man pajautāt sev..
KĀPĒC ES AIZGĀJU NO TEVIS??????????
Kāpēc es biju tik stulba un patmīlīga - neiejūtīga...
Kāpēc es pieļāvu tādu kļūdu..
KĀPĒC????????
Es labi zināju, ka mīli Tu mani,
Dievini un apbrīno,
Dzīvo dēļ manis..par manu laimi un prieku.
Bet es?!?!
Man bija vienalga, ko jūti Tu...
Es zināju cik ļoti Tev sāp,
Bet tomēr es pasmējos un gāju tālāk..kaut kur prom...
Es atkal slīku pārdomās..
Par dzīvi, par Tevi un mani.
Ak muļķe es..ko es izdarīju?
Es to tik ļoti nožēloju..
Tie mirkļi, kad bijām kopā divi vien,
Tas bija nenovērtējami brīnišķīgi...
Tikai tagad, kad viss ir pierimis..
Miers un klusums manā galvā iestājies.
Es saprotu, ka tomēr mīlēju Tevi..
Taču to nekādīgi neizpratu..
Mana sirds dungo tik spēcīgi kā raķetes šaudās..
Gribu atgriezties pie Tevis,
Mīlēt Tevi un apbrīnot.
Gribu, lai mēs abi būtu kopā kā agrāk
Un aizmirst visu, kas bij noticis..
Es smejos - bet Tu jau nebūsi man piedevis..
Muļķe es - atkal manas ilūzijas...
Tās nerimstas un laikam, ka nerimsies vairs nekad..
Bet varbūt tomēr, kad satiksi Tu mani..
Es Tevi no jauna savaldzināšu un iekarošu Tevi..
Mīla būs apžilbinājusi Tev acis un sirdi.
Tavas jūtas atmaigs..mēs būsim laimīgi,
Jo atgūšu es Tevi..
Mīlēšu mūžigi...kā saka: "līdz nāve mūs šķirs"
Tikai tu un es..kā viens vesels!!!