Ne jau tie ir draugi,
Kas Tev cieši roku spiež,
Draugs ir tas, kurš grūtā brīdī
Palīdz draugam līdzi ciest.

Neskumsti, ja bēdīgs prāts,
Priecājies, kad draugu daudz!
Neskumsti, ja slikti Tev,
Priecājies un dejo vēl!

Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs Tavs skats.

Ai, dvēsele brīnišķā Tava,
Es svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jutu ? no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Dzer mīlu kā vīnu,
Pār asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kas uzticīgs tev.

Draudzība ir zelta stīga,
Sarausi, vairs nesasiesi,
Un, ja arī sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi.

Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt,
Vēl skaistāk ? mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugiem būt.

Mācoties draudzību guvām,
Mūžam tai neļausim iet.
Būsim draugi kā bijām,
Nekas nespēs mūs šķelt!

Ja Tev kādreiz skumji klājas
Sirsniņa aiz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi, un viss būs labi!

Tumši ir tie ūdeņi,
Kuros dziļi metumi
Skaista ir tā draudzība
Kura netiek aizmirsta.