Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem. |
|
|
Man izkrita zelta sakta,
Jāņa nakti līgojot;
Jauni puiši, pacēluši,
Pabučojši atdodiet! |
|
|
Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu. |
|
|
Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja! |
|
|
Vai, baltais āboliņš,
Neaudz ceļa maliņā,
Ies garam Jāņa bērni,
Tie jau tevi izplūkās. |
|
|
Visa bija Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā;
Papardīte, tā nebija
Tai ziediņi neziedēja. |
|
|
Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā |
|
|
Visas puķes noziedējšas,
Papardīte neziedējse;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Sudrabiņa ziediņiem. |
|
|
Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā. |
|
|
Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs. |
|
|