Jūras un zvejnieku svētki

Jūras un zvejnieku svētki visas jūras piekrastes garumā Latvijā tiek svinēti jau kopš 1936. gada, iesakņojoties par kultūrvēsturisku vērtību un notikumu ar tradīcijām bagātu pieskaņu. Šie svētki ik gadu tiek svinēti jūlija otrajā nedēļas nogalē, tajos godinot kā jūru, tā arī cilvēkus, kas ar to ir saistīti visvairāk – zvejniekus, jūrniekus, zivju apstrādē nodarbinātos cilvēkus.

Šajos svētkos tiek organizēti dažādi pasākumi ar koncertiem, atrakcijām, dažādām aktivitātēm, protams, neiztiekot bez laivu izbraucieniem jūrā un gadatirgiem, kuros var iegādāties kā dažādas jūras veltes, tā arī ar zvejniecību saistītus amatniecības izstrādājumus.

Ko ēd: Visdažādākās jūras veltes un produktus, to ēdienus.

Tec, māmiņa, lūkoties,
Tava dēla laiva nāk!
Vaj tu pate nepazini
Savas austas zēģelites?

Zvejnieku vīri,
Amata brāļi,
Zvejosim līdakas,
Ālandas, plaužus;
Kas irad izsalcis,
Lai ēd ķīšus.

Kam, māmiņa, gauži raudi,
Jūrā dēlu sūtidama?
To māmiņa gan zinaja,
Nava zara pieķerties.

Viena liepa jūrmalā,
Ta pieder zvejniekam;
Cik pietrūka vadus virves,
Tik teceja lūku plēst.

Jūras māte man vaicaja,
Ko dar mani zvejnieciņi,
Ko dar mani zvejnieciņi,
Kalniņā sasēduši.
Tīklus auda, airus drāza,
Uguntiņu sakūruši,
Uguntiņu sakūruši,
Kalniņā sasēduši.

Jūrā eimu, jūrā teku,
Jūrā mani daudz vajaga:
Jūrā mani mieži, rudzi,
Jūrā bēri kumeliņi.

Kas uzkūra uguntiņu
Uz peleku akmentiņu?
Jūras māte, žāvedama
Savu zeltu, sudrabiņu.

Es redzeju jūriņā
Zelta krustu līgojot;
Ne tas grima dibenā,
Ne ar nāca maliņā.

Es redzeju jūras māti
Siekiem dingas mērojot;
Es tev lūdzu, jūras māte,
Dod man sieka padibeni.

Dod dodama, jūras māte,
Nekavē zvejnieciņu,
Zvejniekam gara diena,
Uz ūdeņa līgojot.

Pievieno savu Apsveikumi!!!

1 2 Nākamie