Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz. |
|
|
Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka,
Kad kopā sanākušas debesis zied
Un tur pa vidu jūsu mīlestība nāk.
Jūs baltu dvēseli zem kājām viņai paklājiet! |
|
|
Dzīvē vieglu ceļu nav, nedz taku.
Katram laimes brīdim ir savs rūgtums klāt.
Vēja laikā ejiet cieši blakus,
Lai līdz galam varat nostaigāt! |
|
|
Mirkli padomājiet, pirms kausus pilnus lejat.
Mirkli padomājiet, pirms tālāk ejat.
Tālāk - kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk - kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.
(A. Vejāns)
|
|
|
Laime toreiz vārtus vēra
Kad jums kāra šūpulīti
Ver, Laimīte, šodien vārtus
Kopā dzīvi iesākot. |
|
|
Ej, laimīte, vedējos.
Jaunas dzīves sācējiem!
Lai netrūka laimes dienu,
Visu mūžu dzīvojot.
|
|
|
Solījums, ko kādreiz devāt mīlai
Visu mūžu lai jums paliek svēts
Draudzība ir pamati lielai mīlai
Mīlestība - uzticības vērta.
|
|
|
Lai saulīte nenoriet,
Savus ceļus staigājot.
Mīļu vārdu nepietrūkst,
Ilgu mūžu dzīvojot. |
|
|
Lai dzīvei kopā tāles zilas,
Lai apsolījums nepieviļ,
Lai jūsu sirdis pilnas mīlas,
Un uzticība - avots dziļš. |
|
|