Gluži kā sniedziņš,kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga.
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu jau to zini ka visādi iet;
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās...
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Juka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīlā, tik labas kā tu
Nav pasaulē laikam nevienas.
/Bruno Saulītis/ |
|
|
Māmiņ,mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijoliti
Uzplaukušu redzēt var!
Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Li tā saldu medu sūc?
/Katrīna/ |
|
|
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules |
|
|
Es vēlos, māt, Tev paldies pasacīt
Par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
Par asaru, kas Tev uz vaiga spīd,
Ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
Par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
Ka bēdu proti klusi salocīt
Un gaišu smaidu dienai apkārt vīt. |
|
|
Ko gan lai šodien vēlam Tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt! |
|
|
Mana mīļa māmuliņa,
Mīļi mani audzināja.
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņās. |
|
|
Tu mīļa, mīļa māmiņa,
Es Tevi mīlu kā nevienu.
Tu esi manim dārgāka,
Par saulīti un baltu dienu. |
|
|
Nav spēka, kas stiprāks par Tavu acu gribu,
Nav spēka, kas spētu uzveikt Tavu mīlestību. |
|
|
Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā,
Par oglēm pavardā, kad ārā snieg,
Par veldzes bezgalību ūdens malkā vienā,
Kas mīlestības sniegts.
/ M. Bendrupe / |
|
|
No saules zemei gaisma tiek,
Plaukst ziedi, druvās maize nobriest,
No sievietēm nāk laime, prieks,
Cels saulē bērnus mātes rokas. |
|
|