Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur Tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
/ I. Lasmanis/ |
|
|
Tu, māt, man rīta saule,
Tu rudzu druvu dziesma man.
It visas ilgas, it visus sapņus
Tu devi pasaulei.
|
|
|
Cik atziņas vērtētas, svērtas,
Visas vienā vienīgā sarit.
Tava laime ir tik daudz vērta,
Cik citus laimīgus dari.
/ Z. Purvs / |
|
|
Tā liela māka dot un neatprasīt,
Tā liela māka cilvēcīgam būt,
Tā liela māka kopā būt ar ļaudīm
Un tomēr sevī sevi saglabāt.
/ D. Avotiņa / |
|
|
Ar sirdi jaunu un ar sirdi sirmu,
Ar šūpuli, kas bērza līkstī kārts,
Ar mīlestību pēdējo un pirmo,
Kā zieds ar Tevi saaudzis Tavs vārds.
/ O. Vācietis / |
|
|
No Tavas saules, Tava siltā, siltā smaida,
Es nezinu, vai kādreiz atteiktos.
Tā tikai cilvēks rīta stundu gaida,
Lai visai dzīvei pateiktos.
/V.Ļūdēns/ |
|
|
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt. |
|
|
Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas - pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
/K.Apškrūma/ |
|
|
Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
/A. Ķirškalne/ |
|
|
Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
/K.Apškrūma/ |
|
|