Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt. |
|
|
Ko gan lai šodien vēlam tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt! |
|
|
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga. |
|
|
Ko lai mamiņai es veltu?
Šodien svetku diena klat.
Uzimešu sauli zelta,
steigšu viņai davinat! |
|
|
Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Ka saulīte debesīs
Ta mirdzoša zvaigsnīte! |
|
|
Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte! |
|
|
Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz. |
|
|
Balta mana māmuliņa
Balti mani audzinai
Pati sevi netaupija
Balti mani audzinot |
|
|
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem - Cik laba Tu man. |
|
|
Zvaniņš skan, zvaniņš skan,
Mīlestība brauc.
Visi berni mīļi labi,
Pantiņu šo dzied! |
|
|