Tas ir vienkārši fantastiski
Kā tu spēj aizskart manu sirdi,
Esot ar Tevi, manī rodas tādas sajūtas,
Kādas es nekad nespēšu izskaidrot
Smaids Tavā sejā, liek justies,
Justies kādam vajadzīgs
Vairāk Tu pasaki,
Pasaki neko nesakot
Tagad beidzot es zinu,
Zinu kā ir dzīvot mīlētam...

Mīlēt ir grūti,
Ciest tiek Tev daudz..
Saprast kas notiek,
Tev īsti nav ļauts..
Sāp sirds..
Ja mīlestība šaubīga.
Ir prieks..
Ja viss kārtībā!
Es nezinu vai es mīlu-
Tik mazliet to jūtu,
Bet varbūt mana sirds
Tik mani maldina.
Es negribu mīlēt,
Jo mazliet sāpina,
Bet ir dienas, kad vēlos,
Būt viņam tuvumā.
Es viņu veēl kārtīgi - nepazīstu.
Bet daudz ko par viņu zinu.
Man viņa patīk un nepatīk daudz lietu,
Bet gribu būt kopā un just mīļumu!
Mani mūžā ir sāpinājuši,
Negribu atkal to just,
Tādēļ baidos mīlēt - viņu..

Ir smagi apzināties, kad līdzās vairs neesi man!!!
Es pēc Tevis ilgojos, skumstu!!!
Gribu Tevi piekļaut sev cieši klāt, glāstīt, skūpstit!!!
Izteikt tos vardus, kas man sirsniņā!!!
Vēlos tikai Tevi, tikai Tevi, sev piekļautu cieši, cieši klāt!!!

Šie skūpsti šie glāsti
Kas reiz skāra manu seju
Tas vis man pietrūkst
Ka gaiss ko elpot

Šīs acis, burvīgas un skaistās
Kuras lukojās uz mani
Tas vis man pietrūkst
Jo neesi man blakus

Šie čuksti
Kuri reiz piepildiija manu sirdi
Tas viss man pietrūkst
Jo pazudis esi Tu

Kāpēc Tu pazūdi tieši šajā mirklī
Kad esi vajadzīgs
Kqd sāku iemīlēt Tevi patiesi
Tavas acis, skūpsti,
Pietrūkst man

Tu man es viss,
Es Tevi mīlu no visas sirds,
Tu esi man vienīgais,
Bet vai Tu mīlii mani???
Tas ir jautājums uz ko Tev ir jāatbild!!!!

Tavas acis ir kā divas zvaigznes debesīs.
Tās ir tik skaistas, ka nez vai mani pamanīs.
Bet Tu katru dien'' ej man garām,
Un katru dien'' es cīnos ar jūtām savām.
Nez vai varu sacīt, ka mīlu Tevi,
Jo nemaz nepazīstu tik labi Tevi.
Kā lai Tev to pasaka... cik ljoti Tu man patīc!
Un zinu, ka vēlos Tevi mīlēt...vienalga ko citi par to sacīs!!

Ja man kāds būtu teicis, cik smagi būs, es viņam nebūtu ticējis.
Bet tagad, es zinu, ko viņš domaja
Ar to vienu vienīgu, vārdu smagi, es tagad zinu,
Tagad, kad mīļotās vairs nav blakus, es jūtos,
Kā izsmelts līdz pat pēdējai pilītei, vairs nav
Spēka, turpināt iesākto, vairs es nevaru.......vairs nespēju...........................

Es brokastis neēdu, jo mīlu Tevi,
Es pusdienas neēdu, jo mīlu Tevi,
Es vakariņas neēdu, jo mīlu Tevi, Es naktī neguļu, jo gribu ēst!!!

Neļķes mūžs.
No zaļās zāles izsprucis
Mazs asniņš noguris.
Paiet dienas asniņš stiepjas,
Pēc lieluma tas tiepjas.
Nu jau stublājs parādās,
Zaļa lapa uzradās.
Cik šis stalts mēneš laikā,
Tīri smuks - tīkams vaigā.
Bet te pēkšņi kādu dienu-
Ieraugu es pumpur vienu;
Cieši noslēgts sakļaujas,
Vaļā vērtin neļaujas...
Paiet stundas sprakšķēt sāk -
Pasaulē ziediņš nāk;
Spilgti sārtiem vaidziņiem,
Maziem samta ziediņiem!
Paiet dienas noskumst neļķe,
Blakus tai ir varen peļķe.
Savu mūžu izbeidzot
Peļķes dubļos noslīgšot...
Atmiņas par asnu paliks,
un jūsu sirdis mierā neliks...

Tūkstots reižu nākts,
Tūkstots reižu garām paiets,
Tūkstots reižu sākts,
Tūkstots sapņu vējā palaists.
Vai tūkstots ir par maz?
Vai varu Tevi saukt par savu...?