Mīlestības pantiņi un dzejoļi

.: Tu!
Tu mana mūza, Tu mans rīts un vakars, Tu, kas spīdi kā viss spožākā zvaigzne debess klajumā. Tu man kā gaiss tīrākais, kā saulriets skaistākais. Tu zini, ka zvaigznes mēdz mirdzēt cita par citu spožāk, bet mēdz arī krist. Nokristu mana zvaigzne no debesīm un uzziedētu kā viss krāšņākais zieds, bet Tu neuztraucies es zinātu kurš zieds Tu esi. Tu esi tāds mazliet neizsniedzams, jo audz uz klintīm un kas lai zina, varbūt Tev skaistums ar ērkšķiem aizsargāts. Tev māte zeme mirdzētu un ziemā nenosaltu Tu, jo vienmēr atradīsies kāds, kas Tevi sildīt gribētu. Tev gan jau patiktu, ja allaž es Tev smaidītu un mīļus vārdus sacītu. Tu skaista esi un varbūt neapzinies to, bet gan jau vārdus šos bez manis teicis kāds...

Tu atkal ievelc un izpūt - atkal smēķē?
Labāk noskalo savu bēdu peļķē
Necenties labot neko, labāk paklusē
Tāpat neviens nebūs Tavā pusē
Tu kā nekas būsi un paliksi
Līdz atnāks kāds un teiks - celies!
Bet piecelties ir grūtāk nekā krist
Dziļā izmisumā atļauties dzist
Bet izdzist jau katrs muļķis prot
Vai tiešām tik grūti ir mācīties dot?
Ņemt mēs katrs protam un gribam
Bet savu sirdi atdot citam
Vai mākam?
Mēs tikai ejam un izliekamies
Tēlojam tos, kas neesam
Krītam depresijās un ceram
Kad atnāks kāds - kam mēs deram
Cilvēks, kas der cilvēkam?
Vai mēs ticam pasakām?
Paskaties apkārt cilvēks cilvēkam nav
Tikai tukšums un sāpes atkal jau...

Katram vienu siltu sirdi,
Kurā mēness gaismu liet!

Vai zini, kā tas ir,
Kad pusi savas sirds esi atdevis kādam,
Bet viņš Tev nē?
Tad sirsniņai ir tik auksti...
Pārņem tukšuma sajūta...
Pietrūkst Tava sirsniņa,
Kas vienīgā spētu sasildīt!
Vienaldzība sāp visvairāk,
It sevišķi, ja jūtas ir tik spēcīgas...

Tu zini, kur ir Tava laime...
Neļauj tai vēlreiz izslīdēt no Tavām rokām....