Mīlestības pantiņi un dzejoļi

-Es ienīstu Tevi!-
Tu saki,
Un es tam ticu.
Cik dažreiz
Grūti ticēt,
Ja saka:
-Es tevi mīlu!-
/Arvīds Grigulis/

Saldā elpa, siltās rokas,
Tavas acis, kas grimst manās,
Izdzēš vienatnības mokas
Bezgalīga sakļaušanās.

Pacel mani, pacel sevi,
Mosties - dari mani dzīvu,
Lai es saplūstu ar Tevi,
Skaidru, laimīgu un brīvu.

Mirdza Ķempe

Ar mīlestību ir tāpat kā ar talantu: var likt tai panīkt, to samīt, bet var to kopt, attīstīt, kāpināt. ***
Būdama loģikas pretiniece, mīlestība nav pierādāma un te slēpjas tās neatminamība. /Z.Mauriņa/

Smagāk nekā pievilties ir sagādāt
pievilšanos citiem.Ceļš no vārda
līdz darbam ir tālāks nekā no zemes
līdz saulei. /Zenta Mauriņa/

MEITENE RUNĀ PAR NELAIMĪGU MĪLESTĪBU.

-Mīļais,
Man ir skumji,Jo
mana mīlestība ir nelaimīga...
Tu
nemīli mani...

-Mīļā,
Es tevi
ļoti, ļoti mīlu!

-Un tomēr mana
mīlestība ir nelaimīga
Ēs to
jūtu.
Varbūt es Tev esmu
trīspadsmitā?

Tu man esi pirmā,
Un
es Tevi ļoti,ļoti
mīlu!

-Nezinu,mīļais,
Man ir
skumji
Jo es jūtu, ka mūsu mīlestība ir
nelaimīga...
Varbūt Tu man esi
trīspadsmitais?
Nezinu,
Bet man ir
ļoti, ļoti skumji,
Mīļais.

/Arvīds
Grigulis/