Valentīndienas pantiņi un dzejoļi




Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.

Nosūti draugam

Tu zīmēji mani uz sienām, lai manis vairs nav. Tu izlēji trauku ar mieru - un nu tā vairs nav. Es pacēlu sapni no ielas, lai maksātu Tev. Varbūt vajag ko vēl?

Nosūti draugam

Gribu būt samtains smaidiņš, kas Tavās lūpās gozēsies. Gribu būt mēness stariņš, kas Tavās acīs lūkosies. Gribu būt Tava ēna, kas ap Tevi apvīsies.

Nosūti draugam

Kas ir mīlestība?
Tā ir gulbja dziesma.
Kas ir mīlestība?
Kvēla uguns liesma.
Kas ir mīlestība?
Duncis sirdī durts.
Kas ir mīlestība?
Burts plus vēl viens burts.
Kas ir mīlestība?
Vēja spārni doti.
Kas ir mīlestība?
Ziedi, asarām apgleznoti.
Kas ir mīlestība?
Asaru plūdi naktī.
Kas ir mīlestība?
Laime, citiem zagtā...

Nosūti draugam

Klusi, pazīstami smiekli
Mazliet izmusums un skumjas tajos
Neslēptas un zināmas līdz sāpēm
Arī man...

Tikai sapnis tas ir bijis
Pavasara naktī gaistošajā
Salti, salti rudens vārdi skan

Nosūti draugam

Kapēc teici, ka mīli?
- Ja patiesi nīdi?
Kapēc vispār esi?
- Ja vajadzīgs neesi?

Bet tomēr man tevi vajag..
- Tieši tagad..
Vakaros par tevi domājot..
- Asaras birst..
Un par tevi runājot..
- Vārds tev cits..
Lai neviens neuzin,
Lai neviens neuzmin..
Ka mīlu tevi..
Vairāk par sevi..
Ka ceru uz to
- Par ko bail pat domāt..
- Par ko bail pat runāt..
Tikai gribas cerēt,
Ka ļausi sevi mīlēt!
Ka drīkstēšu tevi skaut..
Un par savu saukt!!

Nosūti draugam

Ceriņi aizdegās
Ceriņi sauc
Ceriņu neprāts
Iespēj daudz


Bet
Tie, kuri paši
Mīlēt neprata
Mācījās mīlēt
No ceriņu neprāta.

Nosūti draugam

Ko vēlēt tev?
Lai laimīgs tu...
Un lai tāds nebūtu
Bez manis...

Nosūti draugam

Es tevi mīlu
Tevi mīlu ikvienā
Vēja čukstā skan...

Un nekas lielāks
Šajā dzīvē
Vairs nevar būt,
Ja arī var....

Nosūti draugam

Tu teici ka patīku tev
Bet tagad to noliedz
Kad tavas lūpas izrunāja vārdus
Tu man patīc
Es lidoju un atrados savā sapņu pasaulē
Sapņu pasaulē kopā ar tevi...
Bet tad tu mani pamodināji
Paša sāpīgākajā veidā
Dēļ tevis atkal pār vaigu asara rit
Un sirds pamazām lūzt
Tu paliec tāds ka agrāk
Bet es?... es kļūstu melna un maziņa
Mana sirds kuras pavēlnieks esi tu
Pamazām pārvēršas melnā tukšumā
Manas atmiņas kurās esi tikai tu
Pamazām pieaug un sāpina mani
Manas domas kurās atrodies tu
Pazām kļūst tumšākas un tu parādies kā Melnais tēls tajās
Manas acis kuras meklē tikai tevi
Pamazām aizmiglojas
Mani vaigi kuri kļūst sarkani tevi ieraugot
Pamazām kļūst par asaru ceļu...
Mans spilvens uz kura atrodas mana pilnā galva
Pazām kļūst par kratuvi asarām...
Bet tu esi un paliec tāds kāds esi
Jo tev vienalga un tev nesāp...
Sāp tikai man viss
Es ienīstu sevi par to ka cerēju uz tevi
Bet mīlu tevi, jo tu esi
Tu esi kā visa mana pasaule
Kā mans pasaules valdnieks, karalis...
Tu valdi pār mani...
Tu liec man smaidīt
Tu liec man skumt
Tu liec man lidot
Tu liec man raudāt
Bez tevis es neesmu nekas...

Nosūti draugam

Pievieno savu pantiņu!!!



Iepriekšējie 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49 50 51 52 53 54 55 56 57 58 59 60 61 62 63 64 65 66 67 68 69 70 Nākamie