Kad tu atnāksi pie manis

Un, kad tu atnāksi pie manis
(Es nezinu, vai tas maz būs),
Mēs sēdēsim pie ugunskura,
Uz zariem slapjās drēbes žūs.
Būs puse dzīves pārstaigāta
Un gandrīz viss jau nobaudīts,
Un tā – tā nebūs mīlestība,
Ko tu sev atnesīsi līdz.
Mēs sēdēsim un skatīsimies,
Kā tumsa dzirkstis projām nes,
Un reizēm klusi nopūtīsies
Virs mūsu galvām galotnes.
Šīs klusās stundas kluso gaitu
Ar vārdiem netraucēsim mēs,
Vien liesma liesmai, zvaigzne zvaigznei
Un dvēs’le dvēs’lei uzmirdzēs.

Kāpēc ik reizi kad tevi atceros

Kāpēc ik reizi kad tevi atceros,
man smaids uz lūpām,
Kāpēc ik reizi redzot tevi sev blakus
dzīve ir krāsaināka,
Kāpēc ik reizi kad tevi skūpstu
man sirsniņa pukst 2x ātrāk,
Kāpēc raugoties tavos vasarraibumos
manī mostas jaukas atmiņas,
Kāpēc ik reizi kad atvados
man sirsniņa ilgojas un skumst pēc tevis….
to būs grūti kādam izskaidrot un izprast
Bet patiesais iemesls tam ir tas ka
ES TEVI MĪLU…..

autors – Endžels

Ieklausies

Ieklausies…. Ieklausies sirdī manā
Tā pukst vienīgi Tev…
Katru sekundi, katru brīdi,
Lai arī cik tas labs vai slikts,
Es dzīvoju tādēļ, lai būtu Tev blakus!
Ieklausies un sadzirdi ko tā lūdz un saka,
Tieši tādēļ, ka Tu esi, es smaidu…
Tikai ar to, ka Tu esi, man pietiek!
Bet visvairāk par visu
Vēlos sajust Tevi sev blakus…
Sajust Tavus pieskārienus, skūpstus, mīļumu…
Es Tevi dievinu un tas vien jau ir daudz!
Tev varētu dot visu,
Bet diemžēl, man ir tikai sirds…
Un tā jau pieder Tev!
Man patīk katra diena, katra nakts,
Jo man patīc Tu!!!
Redzēt kā tu smaidi,
Dzirdēt ko tu saki….
Pat ar to man pietiek, lai būtu laimīga!
Man esi Tu, un neviens nemainīs to!
Būt kopā ar Tevi, tas ir kā sapnī
No kura nevaru un nevēlos pamosties….
Ar Tevi kopā ir tik labi…
Tik nožēlojami labi…..
Un man vairs neko nevajag….
Tikai Tavu smaidu……

Es tevi loti mīlu!

Es tevi loti mīlu!
Ja vari tad piedod
Manu kļūdu
Es centīšos laboties
Tikai lūdzu piedod
Es tevi nevaru aizmirst
Tu man esi viss uz šīs pasaules
Es bez tevis nespēju dzīvot
Tu esi kā saule manā dzīvē
Bez tevis es nevaru dzīvot
Tu esi mana dzīves daļa
Ja tu jūti to pašu pret mani
Tad es ceru, ka tu spēsi man piedot
Un mēs sāksim visu no sakuma
Gaidīšu tavu atbildi!
Nesteidzies es gaidīšu
Tik ilgi cik nepieciešams!
Es tevi mīlu!

šķiršanās, mīlestība

Ja es būtu kaija

Ja es būtu kaija,
bez ieelpas pie tevīm trauktos.
Ja es būtu zelta zivtiņa,
tad trīs vēlēšanās tev sniegtu,
saņemot pretī tavu mīlestību.
Ja es būtu pavisam parasts ziediņš,
es plauktu līdz kļūtu par rozi,
kas prieku tavās acīs rada.
Ja es būtu vissaldākā konfekte uz zemes,
tad tev uz mēles es izkustu.

Bet man nevajag būt kaijai un traukties pie tevis,
jo tu man esi blakus.
Man nevajag būt zelta zivtiņai un trīs vēlēšanās tev sniegt,
jo zinu tu Mīli mani tik un tā.
Man nevajag būt ziediņam,
jo tavās acīs roze esmu katru dienu.
Un noteikti par konfekti man nevajadzētu kļūt,
jo no taviem vārdiem jau sen esmu izkususi.

Un tieši tapēc tevi MĪLU katru dienu stiprāk…..

mīļukiņā, ieklausies manā sirdī

mīļukiņā, ieklausies manā sirdī…
tā pukst tikai tev, mīļukiņā…
es dzīvoju tādēļ, lai būtu tev blakus…
paklausies kārtīgi un sadzirdi ko tā saka…
tikai tāpēc, ka tu esi, es smaidu…
tikai…dzirdēji…tikai tāpēc, ka tu man esi, man pilnīgi pietiek…
visvairāk par visu…
gribu sajust tevi sev blakus…
sajust tavus mīļos pieskārienus, skūpstus, tavu mīļumu…
es tevi dievinu un tas vien jau ir daudz…
es tev varētu dot visu…
bet diemžēl, man ir tikai sirds…
un tā jau pieder tev, mīļuk…
man patīk katra diena, katra nakts…
jo man ļoti patīc tu…
redzēt kā tu smaidi…
dzirdēt ko tu saki…
pat ar to man pietiek, lai būtu laimīgs…
man esi tu, un neviens nemainīs to, NEKAD…saprati?…NEKAD…
būt kopā ar tevi, tas ir kā sapnī…
no kura nevaru un nevēlos pamosties….
ar tevi kopā ir tik labi…
tik IDEĀLI labi…
ka man vairs neko nevajag….

Ja ik asaru

Ja ik asaru
Dēļ tevis
Tu skaitītu…
Ja ik brīdi
Kuru domāju par tevi
Tu skaitītu
Ja ik sapni
Kur redzu tevi
Tu skaitītu…
Ja ik vārdu
Ko tev vēlētu
Tu skaitītu
Ja ik skūpstu
Ko tev slepus sūtītu
Tu skaitītu
Ja ik skatienu
Kuru uz tavu pusi raidītu
Tu skaitītu
Ja ik sirds daļu
Kura tev piederētu
Tu skaitītu…
Tad skaitot tu jau sen
Sen būtu apjucis…
Ja tā visa ir TIK daudz…

Kad domāju tad domāju par tevi

Kad domāju tad domāju par tevi
Kad sapņoju tad sapņoju par tevi
Kad gaidu tad gaidu tevi
Kad ceru tad tikai uz tevi…
Kā gribētos lūgt tev glāstu, skūpstu
Un apskāvienu un trīs vārdus – es tevi mīlu….
Bet negūšu ne glāstu ne skūpstu
Ne apskāvienu ne trīs vārdus…
Jo tev esmu vienaldzīga..
Bet varbūt tomēr tu padosies manam vilinājumam un būsi mans?
Bet kad???

Kā man tevi dēvēt?

Kā man tevi dēvēt?
Par puķi visskaistāko…
Par stāstu interesantāko…
Par lācīti vismīļāko…
Par lietu vis-foršāko…
Par krāsu visjaukāko…
Par zvaigzni visspožāko…
Par sveci visgaišāko…
Par auklu visstiprāko…
Par grāmatu visgudrāko…
Par sauli vissiltāko?
Kā? kā lai tevi saucu?
Kā lai dēvēju?
Lai tu mani sadzirdi
Lai beidzot saproti
Saproti ka tevi gaidu…
Un saucu
Saucu –
Nāc pie manis
Un esi mans…

Kā neviens

Tu skatījies tā, kā neviens,
Tu runāji tā, kā neviens,
Tu smaidīji tā, kā neviens,
Tu piedevi tā, kā neviens,
Tu skūpstīji tā, kā neviens,
Tu glāstīji tā, kā neviens,
Tu izjuti tā, kā neviens,
Tu mīlēji tā, kā neviens.
Es ceru šis sapnis atkārtosies,
Pa īstam ar Tevi tas piepildīsies.
Es ceru Tu dzirdi, kā sirds Tevi sauc
Es ceru Tu jūti, kā vienai man salst…

Paskaties uz savu gultiņu

Paskaties uz savu gultiņu… Tā tik jauki tev smaida un aicina tevi… Tu jau zini cik mīļš tu viņai esi… Viņa apsola, ka ja iesi čučēt, Tad viņa tev sagādās vissaldākos sapnīšus par ko vien vēlēsies…. Tikai pačuksti savu vēlēšanos spilvenam ausī un segas apskāvienā tev guļot, Tā piepildīsies…

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt

Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga.
Māmiņa mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.

Tu jau to zini ka visādi iet;
Nez, kur tās nelaimes rodas?
Laboties gribas, bet tomēr mazliet
Atkal pa reizītei gadās…
Nesolu šorīt, bet noskūpstu,
Juka lai tev ir šī diena,
Māmiņa mīlā, tik labas kā tu
Nav pasaulē laikam nevienas.

Bruno Saulītis