Tu teici, ka esi viņu aizmirsis? |
Tie skūpsti kurus devi.. |
Tavi blondie tizlie mati? |
Tu man dari pāri.. |
Es domāju vai spēju kādu ienīst? |
Sniega pārslas lēni krīt... lēni pavisam lēni, pat nemanāmi!! Tās krīt man uz sejas, krīt matos, aiz kakla un kāda roka maigi un piesardzīgi skar manu ādu un noņem šos baltos debesu kristālus...Kam pieder šī roka? Es nezinu..., jo mans acis ir aizvērtas, baudot šo mirkli... Roka škiet pazīstama, tik saudzīga, bet... tikai tā pazīstama smarža, kas neiziet no prāta!!! Zinu, ka pazīstu šo maigo roku īpašnieku jau sen, es zinu, ka Viņš ir tas. ..bet nevaru pateikt viņa vārdu... prāts neklausa, jo ir pārņemts ar šo debešķigo eiforiju, šo laimes sajūtu, lūpas baidās ko izdvest tikai klusu un nemanāmu nopūtu, bet kāpēc tās mani neklausa....varbūt atbildi var sniegt Viņš, jo tās ir viņa lūpas, kas liek manējām klusēt... |
Pieglausties Tev cieši klāt, |
Zini, kā ir? Tu nezini! Īstenībā nemaz nevajag lai tu zinātu! Citrreiz man pietiek ar tām domām ka zinu?ka zinu ka mīlu tevi un nevienu citu?nevienu citu! Es sarunājos ar tevi un joprojām atceros, ka mūs abus reiz kas vienoja?īstenībā vieno vēl tagad, bet tagad ir svādāk?mīlu vēl vairāk?mīlu vēl vairāk, jo nekas mums nesanāca?tu teiksi ka tas ir dīvaini?saki, ja gribi..bet tu nezini kā ir?nemaz nevajag lai tu zinātu?tā ir labāk?tik jūti, ka joprojām mīlu un mīlēšu? |
Man ir tikai... |
Kā enģelis ar vienu spārnu... |