Valentīndienas pantiņi un dzejoļi

TU MANU SIRDI ESI PAŅĒMIS
NO KRŪTS MAN IZCĒLIS
AK TAVA ROTAĻA
CIK NEVĒRĪGA
KAD SIRDĪ TRŪKST
NU KĀDA STĪGA
PATS ZINI CIK TĀS
SMALCIŅAS
BET TEV NEKAS
KĀ BĒRNI ĀBOLUS
TU SIRDI SVAIDI
ROKĀS ŽŅAUDZI UN
SPAIDI
KAD MAN NO BAILĒM
KARSTI KĻŪST
KAD MANA SIRDS NU LŪST....

Bez mīlestības var dzīvot, kad tā nav iepazīta, kad to iepazīst, tad jau vairs nevar.

Bieži domu viļni virsū nāk,
Sirds par tevi domāt sāk
Neko nevar tagad pateikt tā,
Kamēr neesi vēl manā tuvumā...

Bet cerība mirst pēdējā-
Ja tā sieta jūtu pavadā,
Cerēt vajag ļoti, ļoti,
Lai laimes mirkļi tiktu doti...

Es tevi mīlu kā ceptu pīli,
Un tavas lūpas kā pipar kūkas...
/ Made my self /

Iemīli mani melnu, baltu mīlēs daudzi,
Iemīli mani melnu ar visu sāpju kaudzi,
Iemīli skumjās acis, smeldzošos, asus vārdus,
Iemīli vājuma brīžus, kad negribu redzēt nevienu.
Satver manu roku cieši tad, kad vēlos projām iet,
Atstum malā tumšu domu, neļauj skauģu sunim riet.
Iemīli mani tumšu, nebūt bez nakts i dienai,
Kļūsti par zvaigzni spožu man dzīves naktī vienai,
Skarbumā salušiem vārdiem neļauj kļūt mīlai par salnu,
Spītējot svešuma vējiem, iemīli mani melnu.

Mīli vai nīsti,
bet īsti!

Ir 20 mazu eņģelīšu. 10 no tiem guļ uz mākonīšiem, 9 spēlējas, bet pats mīļākais eņģelītis ir tas kurš šaja brīdī lasa šo vēstulīti... ♥

Kas ir mīlestība???
Vai mīlestība ir tad, kad
Viens cilvēks nodod otru..
To sāpina?
Dod liekas cerības?
Bārsta vārdus ?Es tevi mīlu?
Kaut patiesi tā nedomā?
Mūsdienās jau šis vārds ?mīlestība?
Ir tik novazāts pa pasauli?,
Ka tas jau skan banāli..
Mana mīlestība ir:?
Manas sirds siltums..
Dvēseles miers..
Manas domas par tevi..
Asaras un smaids, kas veltīts tev..
Mani sapņi..
Manas ilūzijas?
Sāpes?
Prieks?
Ja tu esi, tad mīlestība, ko jūtu pret tevi..
Ir visa mana dzīve, ko veltu tev?
Lūdzu, lūdzu piedod man?
Neaizmirsti mani?
Katram ir savas kļūdas?.
Man to ir par daudz?
Bet arī es varu laboties..
Mācīties no savām kļūdām..
Katram ir dota tāda iespēja..
Kāpēc tev to nedot man??

Mīlestība ir kā sega, kurai pa priekšu ir jātdot savs siltums, tad tā Tev atdos savu divtik, taču segas paliek netīras un bieži mazgājot dilst, tapēc tās ir jāmaina, bet ir grūti, jo pieķeramies un iemīlam, bet veco tik grūti pamest un ne vienmēr jaunā silda tikpat labi kā vecā...

?Tu nāci pie manis?
Es Tevi atraidīju?
Tu lūdzi, lai saku jā?
Es teicu nē?
Darīji visu, lai man izpatiktu?
Bet man nekas nebija pa prātam?.
Cits jau bija ieņēmis manā sirsniņā kādu vietu?
Tu lūdzi, lai pasaku kas???
Bet es tikai teicu?.
Liec mani mierā?
Nu tu esi citas skavās?
Un man tas sāp?
Sāp tik ļoti, ļoti?
Nu jau par vēlu tam, ko palaidu garām?.
Zinu?Tu teiksi pati vainīga?.
Jā, esmu gan?
Bet cerība mani nepamet?
Ka tu reiz atgriezīsies?.
Lūdzu piedod?