Valentīndienas pantiņi un dzejoļi




Esi Tu uguns, spīdi!
Staro gaismu no sevis!
Esi Tu puķe, ziedi!
Bite lai nāk pie Tevis.
Bet, ja Tu esi straume,
Sargies, lai neizžūsti!
Liela esi vai maza,
Galvenais lai Tu plūsti!

Nosūti draugam

Tu man prasi, ko es mīlu,
Es Tev nevaru to teikt -
Visus lielos burtus saliec,
Izlasi, tad sapratīsi !!!

Nosūti draugam

Tu aizgāji un es paliku viena
Tad jutu, ka pelēks lietus sāk līt
Un to, kas bijis svarīgāks par visu
Es biju aizmirsusi pasacīt...

Nosūti draugam

Tas ir labi, ka Tu esi tālu
Saka: tā vieglāk dzīst!
Bet Tavu seju
Es redzu debesīs...

Nosūti draugam

Tu aizej projām. Istabā būs klusāk.
Varbūt reiz cita manā vietā būs.
Bet cik grūti jaunu mīlu uzsākt,
Ja vecā paliek, ja tā nesarūs!

Nosūti draugam

Ja Tu aiziesi no manis tālēs zilās,
Lūzīs svētais sapņu laivas airs
Baltie mīlas gulbji spārnus cilās,
Gaisos pacelsies un neatlidos vairs.

Nosūti draugam

Es ieeju tumšajā, drūmajā zālē,
Un veros visapkārt, bet Tevis šeit nav.
Man gribas te raudāt, gribas te smaidīt,
Bet mūzikas skaņas to neatļauj.

Un paiet kāds brīdis, es sēžu te malā,
Un gaišajās durvīs pazib kāds stāv.
Kāds pazīstams augums un skats,
Un zilajās acīs vēl liesmiņa kvēl . . .

Tu ienāci . . . ieraugi draugus,
Un smaidīdams klāt tu ej.
Tik es Tev kā svešinieks, viena te sēžu,
Un domās par Tevi tik sēroju draugs.

Es sapratu visu, ka biju Tev lieka,
Un acīs Tavās es saskatīju
Tu paskatījies manī. . .bet tomēr ar steigu
Šo skatienu projām aizraidīji.

Tu aizgāji ar citu,man iesmeldzās krūtīs,
Un acis pildās ar asarām.
Es nespēju valdīt nu vairāk pār sevi,
Es girbu, es gribu pie Tevis traukt.

Tu skauj tagad citu, domā par viņu,
Un viņai kautrīgus vārdus teic.
Bet mani, kā vecu rotaļu lelli,
Tu kaktā esi aizmetis.

Nosūti draugam

Ja Tev visu sirdi dod,
Tad Tev raudāt jāpierod,
Ja Tu tikai daļu sniedz,
tad sev mīlestību liedz!

Nosūti draugam

Mīli tikai vienu,
Ko Tu patiešām mīli.
Ja Tu viņu mīlēsi tik ļoti,
Tad tas otrs Tevi mīlēs tāpat.
Ar laiku gan tas arī pienāks.
Kuru Tu ļoti sen būsi gaidījis.

Nosūti draugam

Vai ārprāts tas, kas stīvām acīm manī raugās
Un kaitinoši skaļi smej?
Nē, tā jau dvēsele ir tumsā,
Kas neprātīgos smieklos asras lej.
Tā raud, ka sapņu priekšskars norauts tika,
Kas īstenību sedz.
Un tagad tā tik zaimus
Un melus, viltu visur redz.
Nevienam nebūs redzēt,
Kas dvēslē dziļi kvēl,
Un tāpēc neprātīgi,
Tā tumsā smiesies vēl...

Nosūti draugam

Pievieno savu pantiņu!!!



Iepriekšējie 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49 50 51 52 53 54 55 56 57 58 59 60 61 62 63 64 65 66 67 68 69 70 Nākamie