Valentīndienas pantiņi un dzejoļi




Arī man nenāk miegs,
Man grūti bez Tevis,
Bet liktenis mani pie Tevis ir vedis...
Es aizveru acis un sapņus Tev sūtu.
Ak, kaut tuvāk viens otram mēs būtu...

Nosūti draugam

Ak, cik skaisti viņš prot pateikt vārdos to,
Ko es pat negaidu!
Dzirdot tos, es vienmēr pasmaidu.

Dzejā pasaka viņš to, ko jūt
Un nebaidās...nebaidās viņš smieklīgs kļūt!
Tā dzejnieks mīl...
Un viņa jūtas patiesas.
Nevienam tās nav aizliegtas...

Nosūti draugam

Ciik ilgi drīkst tā domās kljeot, celt atmiņas kaut smagas tās, cik ilgi drīkst likt kādam sevi gaidīt - vai godīgāk nav pateikt negaidiet....

Nosūti draugam

Šī dzīve neizturamā liek jukt man prātā.
Reizēm šķiet, ka nav jēgas dzīvot.
Mana jēga - aizlidojusi,
Kā putni.
Nav jēgas...
Nav jēgas nekam un nevienam.
Bet to nesaprot neviens.
Es kliedzu:
NAV JĒGAS!
Bet mani nedzird un negrib dzirdēt...

Nosūti draugam

Sāp man viss..,
Bet visvairāk sirsniņa..
Tā raud un raud un nerimstas
To dziedēt vari tikai Tu un siltums Tavs..
Ja vēlēsies, lai mana sirds nerimstas-
Nenāksi pie manis, aizmirsīsi..
Bet ja vēlēsies būt ar mani-
Centīsimies būt mēs kopā-
Cīnīsimies...

Nosūti draugam

Pakš ... pakš... - aiz loga nopil pēdējās lietus lāses;
Tās aizskalo visus netīrumus un gružus.
Zeme padzeras un notās aug jauna dzīvība.
Mani pārņem mīlestība.

Pakš...pakš... - man norit pēdējās rūgtās asaras;
Tās aizskalo ciešanas un sāpes.
Es esmu bezspēcīgas, bet sirdī kaut kas plosās...
Tur atriebība rosās.

Nosūti draugam

Kādēļ apkārt viss tik miglains?
Kaut zinu to, ka ārā saule spīd.
Tās tikai asaras, kas visu dara blāvāku
Un manu sirdi sažņaudz mazāku.
Bet redzot Tevi visa migla gaist...nē...
Es negribu vairs Tevi vaļā laist!

Nosūti draugam

Es slīgstu domās par Tevi...
Par Tevi.....par sevi....
Es kavējos atmiņās par Tevi...
Par Tevi...par sevi...
Es acu priekšā redzu tik Tevi...
Tik Tevi...tik Tevi...
Vai arī tev tā ir?
Par mani, par sevi... par mums...?

Nosūti draugam

Jau tūkstošiem veidu izdomāju kāpēc Tu man neraksti.
Domāju, ka viens būs pareizs
Un vis būs kārtībā,
Un atkal mēs būsim kopā.

Protams, ka viens bij pareizs
Tas pats reālākais,
Tas kam es vismazāk gribēju ticēt-
Tev ir cita

Tavs smaids,
Tavi maigie glāsti,
Tavi skūpsti,
Tagad man ir liegti uz visiem laikiem.
Tas viss priecē citu.

Kā aizmirst var vārdus ko nozīmi sapratām vienīgi mēs?
Kā aizmirst var brīžus, kad lūdzām, lai apstājas laiks?
Laikam tas nabija Tev nemaz svarīgs
Bet zini.......man tas bija VISS

Nosūti draugam

Viss likās tik skaisti, tik burvīgi,
Katra diena man bija kā pasaka.
Kā pasaka, kurā es biju princese, Tu - princis...
Es lidinājos pa mākoņiem, tik brīvi,
Tik nepiespiesti, tik brīnišķi!
Bet mani māca šaubas, es neticēju,
Tas taču nenotiek ar mani,
Tā princese nemaz neesmu es!!!
Bet sirdī es cerēju, ka varu būt laimīga...
Patiesi laimīga.
Mani māca bailes,
Tevi pazaudēt! Bet tomēr...
Es biju laimīga, no sirds,
Līdz Tu man šo laimi liedzi.
Manas debesis sagruva un pasaka beidzās,
Princese izgaisa, bet princis -
Tas palika... manā sirdī.
Uz mūžību.

Nosūti draugam

Pievieno savu pantiņu!!!



Iepriekšējie 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31 32 33 34 35 36 37 38 39 40 41 42 43 44 45 46 47 48 49 50 51 52 53 54 55 56 57 58 59 60 61 62 63 64 65 66 67 68 69 70 Nākamie