Valentīndienas pantiņi un dzejoļi

Es ticēju cilvēkam,
Kurš nebija to pelnījis ?
Nē, viņš nav slikts,
Bet tomēr nesaprotu
Viņa domu gājienu,
Bet tik un tā
Tam vairs nav nozīmes
Nekādas
Viņš izvēlējās to
Ko gribēja vairāk
Tas nekas,
Ka man bija sāpīgi
To dzirdēt
Tāda galu galā ir dzīve ?
Rūgtas patiesības
Un vilšanās pilna?.

ES Tevi mīlu
Un zini to jau Tu
Bet teikšu vēlreiz, spēcīgāk
ES TEVI MĪLU
Jo citādāk man nesanāk!!!

Mīlestības dēļ nav vērts mirt,
tās dēļ ir jādzīvo..

Lai dzīvotu - jāmīl,
lai mīlētu - jādzīvo...

Rozītes liktenis ziedēt un vīst,
Meitenes liktenis mīlēt un ciest.

Netici pirmajam sniegam,
Jo saule to izkausēt spēs.
Netici pirmajai mīlai,
Jo sāpes tā radīs drīz.

Es mīlēju viņu,
Kā puķe mīl sauli,
Bet ziedonī maigā
Tas skūpstīja citu.

Mīli tik vienu
Skūpsti tik vienu
Pievil tik vienu
Un vairāk nevienu.

Tu - akmens
Es - sūna
Tu pamats dzīvībai manai....

Debesīs ir miljoniem zvaigžņu,
Un katra ir skaistāka par nākošo,
Bet neviena nav tik skaista un mīļa kā Tu!
Nevienai nav tik patīkami pieskārieni.
Un, kaut arī laikam ir vēja spārni,
Es ar nepacietību gaidu šo mūžību
Līdz mūsu nākošajai tikšanas reizei,
Kad varēšu atkal sajust Tavus pieskarienus...