Valentīndienas pantiņi un dzejoļi

Vai cik grūti māmuliņ,
Tevi ceļā pavadīt,
Vai trīs baltas smilšu saujas-
Varēs Tevi sasildīt?

Reiz mīlēju tik ļoti,
Un visus atraidīju.
Man likās, ka tā vajag,
Tik Tev vienam dzīvot tālāk.
Man bija daudz vēl citu,
Kas vēlējās būt līdzās,
Bet gaidīju tik Tevi
Un beidzot nāci Tu.
Tu apmīļoji mani,
Man sejā bija smaids.
Es domājau, ak, kungs,
Man beidzot laime būs!
Mēs sākām skūpstīties,
Un kāju cēlu gaisā....
Bet pēkšņi mani stundā
Skolotāja pamodināja..
Ak, ne tas tik bij sapnis,
Bet Tu tā lūkojies uz mani,
Un liekas man, ka tomēr,
Tas nebij tikai sapnis.....

Tu esi gaisma manī iekšā, es katru nakti turu to pie sirds!!!
Tu manā iztēlē man katru dienu būsi priekšā...
Kā liela mīla, kas manā sirdī vienmēr spoži mirdz!
Bet gaismas spīd un gaismas arī nodziest
Pie tā nav vainojams neviens
Mans lepnums neļauj gaismu atkal iedegt
Un lēnām nomirst arī mana sirds!!!
Vai mēs to abi darām tīšām?
Vai apzināmies kā tas ir?
Mēs savu dzīvi nežēlīgi plēšam
Un asinis un spilvena kā asaras vien pil...
Es vēlos dzīvot roku rokā!!!
Un tagad zinu, kas man esi tu....
Ka visu, lai mēs būtu kopā,
Es nedomājot kādam atdotu!!!
Es lūgšu tev kā toreiz mani sildīt....
Un paskaidrot ,ko vēlos es,
Jo nespēju to tagad saprast pati
Un savus vārdus vēlos tālāk mest!!!
Es tevi, lūdzu, turi mani cieši....
Pat ja bēgu - turi
Pat ja raudu - smaidi,
Pat ja raidu - GAIDI!!!
Jo esi mana gaisma, ko katru dienu turu es pie sirds
Tu manā iztēlē man vienmēr būsi priekšā
Jo esi mana lielā mīla, kas manā sirdī pirmo reiz tik spoži mirdz!!!!!

Cik grūti ir dzīvot
Kad mīlēts nāsi
Tev ir skumji
Un vientuļi

Asaras ik dienu
Līst pāri vaigiem
Un nav neviena
Kas justu līdz.

Mīlestība ir kā sapnis,
Kurš ir katram
Sapņi mēdz mainīties
Mīlestība arī
Cilvēks beidz sapnot,
Bet mīlēt NEKAD.

Mīlestība ir pārāka par naudu, bet tikai tajos brīžos, kad nav naudas...

Tu nespēj iedomāties,
Cik gan vārdu es gribētu
Tev pateikt,
Tu nespēj iedomāties,
Cik glāstu un skūpstu es
Gribētu Tev sniegt.
Tu to nekad arī neuzzināsi,
Jo Tu esi aizgājis un nekad
Vairs neatgriezīsies...

Es ienīdu Tevi un atraidīju,
Bet Tu nelikies mierā,
Jo mīlēji mani.
Vēlāk es sapratu,
Ka kļūdījos, Tevi atraidot,
Bet bija jau par vēlu,
Jo teici Tu,
Ka nemīli vairs mani,
Bet vai tā bija patiesība?

Es mīlēju Tevi, ak,
cik gan ļoti,
Bet tagad Tu biji tas,
Kas mani atraidīja.
Tagad mūsu ceļi ir šķīrušies,
Bet zinu, ka vienmēr
Paliksi manā sirdī, tāpēc lūdzu Tevi
Piedod man...

Un tagad man liekas,
Ka tomēr mīli mani,
Bet es nevēlos,
Lai Tu otrreiz salauztu manu sirdi,
Yāpēc es saku
Nē,
Kaut visa mana sirds un dvēsele sauc
Jā...

Man ir auksti,
Kad neesi man blakus.

Man ir auksti,
Kad nejūtu Tavu elpu plūstam pār mani.

Man auksti,
Kad nedzirdu skanam Tavu balsi.

Mani parnem trīsas.
Kad nezinu, kas notiek ar Tevi.

Man salst,
Kad esi tālu...

Es Tevi redzēju katru dienu
Runāju katru dienu
Smaidīju katru dienu
Aizmirsu katru dienu
Taču tikai tad, kad Tu aizgāji
ES SAPRATU
Kā man vajag Tevi
Tavu smaidu, asaras
Kā vēlos Tevi redzēt
Tevi dzirdēt
Ka tevi mīlēju...