Valentīndienas pantiņi un dzejoļi

Ardievu draugs, tālāk es iešu viena,
Jo mūsu ceļiem lemts, nav kopā iet
Varbūt es kādreiz raudāšu aiz prieka
Bet dzīve tālāk ritēs vel arvien.

Tu esi tikai cilvēks...
Bet kādam citam...
Tu esi visa dzīve...

Tavs skatiens ir vairāk kā viens mans vārds,
Tavs vārds ir vairāk kā viens mans smaids,
Tavs smaids ir vairāk kā viens mans pieskāriens,
Tavs pieskāriens ir vairāk kā viens mans skūpsts,
Viens tavs skūpsts ir vairāk kā mana dzīvība,
Tava dzīvība ir vairāk kā desmitiem citu.

Tev vajad tikai vienu vārdu,
Lai liktu man smieties
Tev vajag tikai vienu smaidu,
Lai liktu man mīlēt
Tev vajag tikai vienu asaru,
Lai dēļ tevis mirtu.

Ziedi novīst ātri ,
Novīst, pāri kāp
Sirds ko pametīsi,
Ilgi,ilgi sāp.

Ja man slāps, Tu veldzēsi skūpstos?
Ja man sals, Tu sildīsi glāstot?
Ja es lūgšu Tu dosi?
Ja tā, tad pasniedz man mazo pirkstiņu
Un es paņemšu Tevi visu...

Tas varbūt pat savādi likties:
Katru brīdi gribu es, gribu tikties.
Bet arvien ar Tevi kad tiekos,
Es kā valodu zaudējis liekos..

Ik mīļu mirkli domāju par Tevi, ik mirkli ilgojos.
Reizēm mākoņi tumši liedz sajust,
Bet pēc katra negaisa parādās saule
Un es ilgojos Tavu glāstu...

Es jūtu tikai Tevi,
Tavas lūpas,
Tavu smaidu,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi mana dzīve,
Manas cerības,
Manas jūtas,
Mani sapņi izsapņotie,
Vārdi neizteiktie
Es ilgojos pēc Tevis,
Tavām acīm,
Taviem smaidiem,
Taviem apskāvieniem jaukajiem,
Un maigajiem skūpstiem!

Sniega pārslas Tavos matos
Kā talas zvaigznes klusi krīt.
Balts mēness Tavās acīs skatās,
Tam Tevi mīlēt neapnīk.
Vien, vientulš vilks pie egles gaudo.
Tur egļu zaros pūce trīs
Tā iegrimst dziļā nāves stundā.
Ir sarta svītra debesīs,
Man šonakt balti spārni izaugs.