Valentīndienas pantiņi un dzejoļi

Mana devība nezina robežas,
Un mana mīla tik dziļa kā jūra;
Jo vairāk es sniedzu Tev, jo vairāk man pašai tiek,
Jo tās abas ir bezgalīgas...

Šai klusajā naktī,
Zvaigžņu bērnu apbrīnots,
Skumjas dziesmas taktī
Kāds atkal jūtas aizvainots...

Kā ļaunais eņģelis es tīši,
Vēl tavā gultā atgriezīšos,
Un slīdēšu bez trokšņa tā-
Ar pusnakts ēnu divatā!

Bet man viss viens,
Es dzīvoju tālāk,
Neuzsmaida cilvēks neviens,
Es gaidīšu, varbūt vēlāk...

Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs,
Tikai Tu un es, tikai divi mēs,
Tikai neatstāj mani, tikai neatdod mani nevienam,
Ja reiz mana mīla lemta tikai Tev.

Dienās mēs esam vieni.
Tūkstošiem tādu pašu var būt līdzās un var nebuut neviena.
Vieni.

Naktīs mēs esam vieni,
Kaut vai kāds mums ir blakām.
Naktīs mēs esam vieni. Mazliet mazāk kā dienā.

Kā atradu, pat nesapratu to -
No visām rokām - tikai Tavu vien,
No visiem logiem - tikai tavējo.

Es gribu, lai mans domas būtu Tavas
Domās es gribu, lai tavi sapņi būtu mani
Sapņos es gribu, lai mana dzīve būtu Tava
Dzīvē es gribu, lai Tu būtu mana.

Pār zemi balts eņģelītis pārlaidās,
Dāvādams tai baltu sniegu.
Es palūdzu eņģelītim,
Lai tas pārlaižas pār Tevi
Un dāvā Tev saldus sapnīšus!!!

The greatest thing, you''ll ever learn,
Is just to love and feel it in return...