Sirds atmin vismazāko vārdu, kas teikts,
Un bija sajūta ? viss tālākais ceļš kopā būs veikts. |
|
|
Tik grūti likt punktu tur, kur sirds liek komatu. |
|
|
Atgriežos Tevī kā dzimtajā zemē.
Esmu klejojusi un grēkojusi.
Pāri kalniem lejām gāju.
Un kur es atnācu?
Atpakaļ. Pie Tevis... |
|
|
Ja kādreiz saku, ka mīlu Tevi - tad notici šiem vārdiem.
Ja kādreiz iedomājies par mani - tieši es domāju par Tevi.
Ja kādreiz Tev skumjās asaras birst - tad tici - man to ir vesela jūra.
Ja kādreiz Tava mīlestība beigsies - tad tici, ka mana - NEKAD.. |
|
|
Kogda na gorod noch lozhitsja,
Zvezdi svetjat v tishene,
Kogda dushe mojej nespitsja-
Ja vspomijaju o tebe! |
|
|
V etot tihij osennij vecer
Tak hocju tebja ja vstretitj,
Obnimatj i celovatj,
V ushko tiho svoji slova sheptatj
I shtobi vecer nekonchalsja
Ja hocju s toboj ostatsja!!! |
|
|
When you love someone, it is nothing.
When someone loves you, it is something.
When you love the one who loves you, it is everything!!! |
|
|
Vajag, lai cilvēks ticētu,
Un viņam ticētu ļoti.
Vajag, lai cilvēks ilgotos,
Un pēc viņa kāds ilgotos ļoti.
Vajag, lai cilvēks mīlētu,
Un viņu kāds mīlētu ļoti. |
|
|
Es nezināju, ka spēju lidot -
Pa pilsētu, virs bruģa -
Virs saspringto ielu asfalta.
Es nezināju, ka spēju smaidīt -
Tik gaiši, starojoši -
Nepārtraukti un neviltoti.
Es nezināju, ka spēju just -
Prieku, laimi -
Rudens lapu smaržu.
Es nezināju, ka varu būt -
Maiga, starojoša -
Tevis mīlēta. |
|
|
Ik vakars attālina mūs
Arvienu vārgāki kļūst zari.
Drīz slēposim (ja sniedziņš būs),
Viens otra sāpēm pāri... |
|
|