Ļauj rozei ziedēt,
Ļauj smaržīgai būt,
Ļauj sirdij mīlēt
Un laimīgai būt.
|
|
|
Tālu, tālu saule lec,
Tālu dzīvo Tu un es,
Lai gan Tevi neredzu,
Tomēr Tevi dievinu.
|
|
|
Es nezinu, kāpēc tā,
Ka man par Tevi jādomā,
Vai blāzmo rīts vai vakars tumst,
Bet mana sirds pēc Tevis skumst!
|
|
|
To laimi, kuru meklē,
To savā sirdī rod,
To sirdi, kuru mīli
Nevienam neatdot!
|
|
|
Vienmēr gribu būt pie Tevis,
Kaut kā nesanāk tas man,
Tāpēc spiežu Tevi pie sevis.
Nedusmojies tā patīk man!
|
|
|
Atnāc mīļā, šad un tad,
Tu jau zini, kur un kad,
Tad mēs abi šā un tā,
Tu jau zini, kur un kā...
|
|
|
Nezinu vai mīli mani,
Nezinu vai mīlēsi,
Tikai zinu, ka pēc Tevis
Sirds man mūžam ilgosies.
|
|
|
Nāk jaunais gads egļu smaržā liegā,
Un garām logam pārslas krīt,
Bet sirdis nevar ieputināt sniegā,
Tām jāiet savus sapņus piepildīt.
|
|
|
Es mīlu tavu dziļo sirdi
Un tavas acis sapņainās.
Es mīlu Tevi klusi, klusi,
Kaut tu no manis tālumā.
|
|
|