Man tikko zvanīja no debesīm....
Un pavēstīja, ka esmu savākusi visskaistāko eņģeli uz pasaules....
Tas laikam nozīmē tevi.... |
|
|
|
tu...
Vai atceries to dienu...
To skatienu vienu...
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
Vai tā bija nejaušība,
Vai likteņa neveiklība?
Tas liekas tik skaisti
Un dīvaini...tas viss!!!
Bet tam vairs nav nozīmes,
Jo man patik tava klātbūtne..
Man patīk ik brīdi,
Ik sekunde, minūte, stunda.
Tu esi tas vienīgais,
Kuru vēlos sev blakus!
Tev nav neviens līdzīgais
Ar kuru vēlos tikties slepus!
Vai atceries to dienu...
To skatienu vienu...
Kad mūsu acis satikās
Un mūsu lūpas saskārās?
|
|
|
|
Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji. |
|
|
|
Tu zīmēji mani uz sienām, lai manis vairs nav.
Tu izlēji trauku ar mieru - un nu tā vairs nav.
Es pacēlu sapni no ielas, lai maksātu Tev.
Varbūt vajag ko vēl? |
|
|
|
Gribu būt samtains smaidiņš, kas Tavās lūpās gozēsies.
Gribu būt mēness stariņš, kas Tavās acīs lūkosies.
Gribu būt Tava ēna, kas ap Tevi apvīsies. |
|
|
|
Kas ir mīlestība?
Tā ir gulbja dziesma.
Kas ir mīlestība?
Kvēla uguns liesma.
Kas ir mīlestība?
Duncis sirdī durts.
Kas ir mīlestība?
Burts plus vēl viens burts.
Kas ir mīlestība?
Vēja spārni doti.
Kas ir mīlestība?
Ziedi, asarām apgleznoti.
Kas ir mīlestība?
Asaru plūdi naktī.
Kas ir mīlestība?
Laime, citiem zagtā... |
|
|
|
Klusi, pazīstami smiekli
Mazliet izmusums un skumjas tajos
Neslēptas un zināmas līdz sāpēm
Arī man...
Tikai sapnis tas ir bijis
Pavasara naktī gaistošajā
Salti, salti rudens vārdi skan |
|
|
|
Kapēc teici, ka mīli?
- Ja patiesi nīdi?
Kapēc vispār esi?
- Ja vajadzīgs neesi?
Bet tomēr man tevi vajag..
- Tieši tagad..
Vakaros par tevi domājot..
- Asaras birst..
Un par tevi runājot..
- Vārds tev cits..
Lai neviens neuzin,
Lai neviens neuzmin..
Ka mīlu tevi..
Vairāk par sevi..
Ka ceru uz to
- Par ko bail pat domāt..
- Par ko bail pat runāt..
Tikai gribas cerēt,
Ka ļausi sevi mīlēt!
Ka drīkstēšu tevi skaut..
Un par savu saukt!! |
|
|
|
Ceriņi aizdegās
Ceriņi sauc
Ceriņu neprāts
Iespēj daudz
Bet
Tie, kuri paši
Mīlēt neprata
Mācījās mīlēt
No ceriņu neprāta. |
|
|
|
Ko vēlēt tev?
Lai laimīgs tu...
Un lai tāds nebūtu
Bez manis... |
|
|
|