Aiz augstā kalna saule spīd,
Šis kalnu varenums to neļauj saskatīt.
Tu vari atkāpties, lai saules staru ķertu,
Bet iekarotā virsotnē
Tev saule spožāk spīd
Un visa pasaule tad ir pie kājām tavām. |
|
|
Acis tā kā vizbulītes,
Mati tā kā pienenītes.
Deguntiņš kā pīrādziņš -
Tas ir mazais (vārds)! |
|
|
...lai tev vienmēr pretī staro acis,
kuras mīl sauli, plaukstoša bērza zaru
un Tevi... |
|
|
Ir katrs dzimis savā dienā,
Cits gultiņā, cits svaigā sienā.
Un katram vārdiņš savs ir dots:
Lai šodien slava tam un gods! |
|
|
Katram cilvēkam ir vārds,
Tas ir ļoti, ļoti mīļš.
Katram vārdam vārda diena,
Un gadā tā ir tikai viena! |
|
|
Lai uz visas zemes virsas
Tavu vārda dienu svin!
Un, lai nokriit tas us d.....,
Kas šo dienu neatmin! |
|
|
Savu Vārdu izrotāju
Dimantiņa putekļiem,
Kad bij saule, tad vizēja,
Kad bij migla, tad mirdzēja. |
|
|
Ņem par labu nedaudz rindu,
kurās ļoti maz var teikt!
Tomēr tavā vārda dienā,
atļauj tevi mīļi sveikt! |
|
|
Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas (vārds),
Kā nu katru reizi spēj un prot. |
|
|
Vārda dienā strādāts gana,
Notiek maza plostošana;
Iedzer, uzkož, jūtas brīvi,
Kritizē un slavē dzīvi. |
|
|