Tāpēc novēlam ar draugiem
Un ar sauli kopā būt,
Laimi, prieku , mīlestību
Varēsi tad allaž gūt! |
|
|
Šajā dienā, kad Tu dzimi,
Lai Tev rozēm kaisīts ceļš,
Biji maziņš mīlīgs puisēns
Izaugi kā lielais teļš. |
|
|
Tie četrdesmit pieci,
Tie nav nekas baigs:
Vēl mati Tev nav sirmi
Un grumbās vēl nav vaigs. |
|
|
Es Tev novēlu vārpatas sīkstumu,
Tad kad nestundu ēnojums māc !
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Savam ceļam gaišumu paturēt
No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts.
|
|
|
Baltus ziedus,
Gaišas domas,
Tici tam, ko gribi,
Tici tam, ko dari... |
|
|
Daudz prieka,
Daudz laimes,
Daudz čaļu saimes. |
|
|
Esi skaista kā zibens stars!
Mūžam jautra kā pavasars! |
|
|
Tā Tava diena, kad pasaulē
Tu nāci pēc Laimas prāta,
Lai zied tā cauri sniegiem koša arvien
Kā roze visgarākā kātā! |
|
|
Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābejs krasts;
Lai dvēsele ka skaidravots ir vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast. |
|
|
Ja visus gadus spētu
Tu savākt vienuviet,
Tad dārzu ieraudzītu,
Kur varavīksne zied! |
|
|