Esi tā kā lepna roze
Visā savā krāšņumā,
Nevis tā kā vijolīte
Klusā meža paēnā.
|
|
|
Lai pagātne ar vēja spārniem aizplūst
Un tagadne kā zelta stariņš mirdz,
Bet nākotne, lai atnes visu,
It visu to, ko ilgojas Tev sirds.
|
|
|
Ja Tev kādreiz uznāk bēdas,
Apsēdies pie malkas grēdas.
Skaiti pagales pa vienai
Līdz pat savai kāzu dienai.
|
|
|
Novēlu Tev kāļus mizot,
Negaisā ar teļiem bizot
Un daudz vitamīnu ēst,
Visiem kaķiem ādu plēst!
|
|
|
Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas necieš ļaunu,
Esi tāda kāda esi-
Īsta, dabiska, patiesa.
|
|
|
Dzīvo tā, lai tava dzīve
Nav kā uguns postīts sils,
Bet kā puķu pilna pļava,
Kurā pāri debess zils.
|
|
|
Kāp kalnā, nepaliec lejā,
Ja dzīve Tevi sauc.
Un smaidi laimei sejā,
Kaut šķēršļu ir tik daudz!
|
|
|
Esi mūžam smuka, slaida,
Lai tie foršie čaļi smaida.
Bet, ja nedarīs ka liek,
Tad Tev mūžam stulbie tiek.
|
|
|
?Ko lai vēlos?
?Visa?man ir gana;
Debess un zeme,
Un saule mūžam mana.
|
|
|
Tikai vienu es Tev vēlu ?
Atrast gudru mātes meitu,
Kurai izskatīgs ir skats
Un ir gruntīgs naudas maks.
|
|
|