Būt savā patiesībā drošai,
Būt skaistai tā kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot! |
|
|
Brīnumu ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu
Jaunība sev pati kaļ. |
|
|
Bez mitas gadu kamols tinas,
Skrien pāri pavasar`s un sniegs.
Nav smagie brīži jāatceras,
Lai paliek tikai atmiņas un prieks! |
|
|
Atnāk dienas,
Aiziet dienas,
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā. |
|
|
Atkal gadiņš plecos vēlies,
Arī tas vēl nav nekas,
Ja ir darbs un dzīvesprieks,
Tev šie gadi tīrais nieks. |
|
|
Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas, vainagā kopā kas sietas,
Spēku dos brīžos visbargākos. |
|
|
Ar vēlējumu draudzīgu un gaišu
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē! |
|
|
Ar Tevi vienmēr ir pavasaris!
Kā Tu no ziemas to nosargāji?
It kā Tevī kāds saules stars
Būtu atradis mājas... |
|
|
Apkārt - draugus,
Apkārt - smaidus,
Apkārt - jokus,
Apkārt - priekus,
Lejā - zemi,
Augšā - zvaigznes,
Uguntiņu vidiņā! |
|
|
Ar labu vārdu sauli vadi
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un tavi nodzīvotie gadi
Kā labi vārdi skanēs pasaulei. |
|
|