Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks. |
|
|
Katram gadam ir savs brīnums,
Mirdzošs gaismas atspīdums,
Noviz, nodziest - paliek pāri
Tikai sveču smaržīgums. |
|
|
Riti, laimes kamolīti,
Vecā gada vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā! |
|
|
Kā eņģeļu asaras baltas
Krīt pasaulei pāri sniegs
Kūst dvēselē sakrātais saltums
Un sirdi pārņem prieks.
|
|
|
Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg,
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un, lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
(I.Ziedonis) |
|
|
Atkal mēs esam ceļā -
Ceļā uz laimi,
Ceļā uz zvaigznēm,
Ceļā uz cerībām,
Ceļā uz nezināmo,
Ceļā uz prieku,
Ceļā uz labākiem laikiem,
Ceļā uz sapni,
Ceļā uz dzīvi - kāda tā ir.
Un beigu beigās -
Ceļā uz Ziemassvētkiem.
|
|
|
Aizjūgšu es briežus staltus
Un pie Tevis braukšu es
Ceļā kokus, laukus saltus
Tērpšu baltās seģenēs.
|
|
|
Vakarā, kad vēji norims
Zvaigžņu logi iedegsies
Svētku vecītis ceļā dosies
Un pie bērniem ciemosies
|
|
|
Aizmieg zvēri, aizmieg putni
Neaizmigsi tikai tu
Tu, šai baltā ziemas naktī
Sagaidīsi brīnumu. |
|
|
Zilas zvaigznes naktī baltā
Sudrabotu gaismu lej
Un mums visiem klusi uzliek
Siltu roku dvēselei.
|
|
|