Ziemassvētku pantiņi un dzejoļi

Ziemassvētku vakars kad satumst aiz loga
Zaigot sāk zvaigznes kā dimanta pogas
Spīd zelta mēness, mirdz sudraba sniegs
Ir bagāts ik viens, ja vien sirdī mīt prieks.

Katram gadam ir savs brīnums,
Mirdzošs gaismas atspīdums,
Noviz, nodziest - paliek pāri
Tikai sveču smaržīgums.

Riti, laimes kamolīti,
Vecā gada vakarā,
Satin sāpi, attin prieku
Visa gada garumā!

Kā eņģeļu asaras baltas
Krīt pasaulei pāri sniegs
Kūst dvēselē sakrātais saltums
Un sirdi pārņem prieks.

Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg,
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un, lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.

(I.Ziedonis)

Atkal mēs esam ceļā -
Ceļā uz laimi,
Ceļā uz zvaigznēm,
Ceļā uz cerībām,
Ceļā uz nezināmo,
Ceļā uz prieku,
Ceļā uz labākiem laikiem,
Ceļā uz sapni,
Ceļā uz dzīvi - kāda tā ir.
Un beigu beigās -
Ceļā uz Ziemassvētkiem.

Aizjūgšu es briežus staltus
Un pie Tevis braukšu es
Ceļā kokus, laukus saltus
Tērpšu baltās seģenēs.

Vakarā, kad vēji norims
Zvaigžņu logi iedegsies
Svētku vecītis ceļā dosies
Un pie bērniem ciemosies

Aizmieg zvēri, aizmieg putni
Neaizmigsi tikai tu
Tu, šai baltā ziemas naktī
Sagaidīsi brīnumu.

Zilas zvaigznes naktī baltā
Sudrabotu gaismu lej
Un mums visiem klusi uzliek
Siltu roku dvēselei.