Lai Ziemassvētku baltais miers
Nes gaišu prieku Jūsu sirdīs,
Lai Jaunais gads liek laimes liet,
Ar panākumu putām dzirkstīt! |
|
|
Visas zemes takas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani... Klusas ilgas...
Rokās smaidošs egļu zariņš...
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā... |
|
|
Mazliet tā kā par resnu,
Mazliet tā kā spiež,
Salatēvs dāvanu maisu
Skurstenī iekšā griež.
Beidzot, kad galā ticis,
Dāvanas zemē liek
Un pēc liela darba
Viņš pie piena tiek.
Vēl uzkoda tas cepumus,
No skursteņa ārā raucas
Un ar zvaniņu šķindoņu
Ragavās projām traucas. |
|
|
Sniegs pār jumtiem karas,
līdz ar to lāstekas pil.
Zem jumta salatēvs baras,
no dusmām galīgi zils.
Kur lai dāvanas atrod,
Kas pazaudētas sniegā?
Ne jau viņš ir vainīgs,
Ka vadīja kamanas miegā!
Bet attapās dusmīgais vecis -
Tam tukšas bij ragavas gan,
Viņš ātri uz mājam steidzas,
lai atnestu dāvanas man.
Tur jau uz trepēm tas bija,
pie namdurvīm sagaidīja. |
|
|
Kad iestājas nakts,
Un beidzot kļūst tumšs,
Salatēvs lido uz mājām,
Tik viens rūķēns,
maziņš un dumjš,
izkrīt no ragavām.
Nāksies iet kājām.
Ilze. |
|
|
Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds. |
|
|
Raugies ar bērna ticību
Zvaigžņu atspulgos sārtos, -
Šonakt tev gaisma jāsaredz
Debess atvērtos vārtos. |
|
|
Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj.
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl. |
|
|
Pienācis laiks, kad zvaigžņu
Putekļi nogulst zem kājām
Un egle mirdz gaiši katrā mājā, -
Kad klusi pa durvīm ienāk gaišs prieks. |
|
|
Atkal svecīšu liesmas
Adventa vainagā plīvo,
Un Ziemassvētku dziesmas
Mūsu lūpās dzīvo.
Četras gaišas dvēselītes
Ar mums sarunājas,
Četras baltas dvēselītes
Jautā - kā mums klājas?
Vai patiesā ticībā esam,
Ziemassvētkus gaidot,
Vai mīlu sev sirdīs nesam,
Tuvāko neatraidot,
Vai varam tiešām no sirds
Lūgt Dievam piedot grēkus,
Vai acīs mums mīļums mirdz,
Uzveicot tumšos spēkus?
Četras gaišas dvēselītes
Silda mūs putenī bargā,
Četras baltas dvēselītes
Mūsu cerības sargā.
|
|
|