Nedod, Dievs, tādu dienu,
Kāda diena Mārtiņam:
No ciemiņa ciemiņā,
Gaiļa nasta mugurā. |
|
|
Pērkonītis ducināja
Visu garu vasariņu,
Nu dūc manā istabiņā
Mārtiņdienas vakarāi. |
|
|
Nāciet šurpu, puiši, meitas,
Mārtiņdienu nosvinēt:
Ir man zosis, ir man maize,
Ir ar saldais alutiņš. |
|
|
Bagāts, bagāts Mārtiņtēvs:
Divi staļļi kumeliņu,
Vienā zviedza sirmi bēriņ,
Otrā zviedza melni brūni. |
|
|
Labvakari, mājas māte,
Vai gaidīji Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni sanākuši,
Kājas, rokas nosalušas. |
|
|
Labvakar, Mārtiņtēvs,
Vai saņemsi Mārtiņbērnus?
Mārtiņbērni nosaluši,
Aiz durvīm stāvēdami. |
|
|
Kas skanēja, kas žvadzēja
Manā sētas pagalmā?
Tur sajāja Mārtiņbērni
Ar sudraba zobeniem. |
|
|
Es atvēru nama durvis,
Mārtiņbērnu gaidīdama:
Jau dzirdēju pagalmā
Vara važas nožvadzam. |
|
|
Mārtiņam, vecpuišam,
Cauras bikses mugurā;
Šuviet ātri, jaunas meitas,
Dodiet bikses Mārtiņam. |
|
|
Mārtiņš gāja ap istabu,
Balts kažoks mugurā;
Nāc, Mārtiņ, istabā,
Sēsties galda galiņā. |
|
|