Mārtiņš jāja pa vārtiem,
Piesien savu kumeliņu,
Pakar savu mētelīti
Pie tā vārtu stuburiņa. |
|
|
Ūsiņā, Mārtiņā
Saldu daru alutiņu:
Mārtiņš miežus audzināja,
Ūsiņš labus kumeliņus. |
|
|
Mārtiņam pilns stallītis
Sirmu bēru kumeliņu;
Dod, Mārtiņ, tu man vienu
Sirmu bēru kumeliņ'. |
|
|
Iešu, iešu pasavērti,
Kas ārā rībināja:
Mārtiņš savu kumeliņu
Aiz istabas dancināja. |
|
|
Ai, Mārtiņ, vecpuisīt,
Kam tu nāci rudenī?
Rudenī lieli dubļi,
Lietus dienas, tumšas naktis. |
|
|
Mārtiņš bija nabadziņš:
Atjāj baltu kumeliņu,
Atjāj baltu kumeliņu,
Cietu zemi kapādams. |
|
|
Vai Mārtiņ, vagulīt,
Caura tava cepurīte;
Kam gulēji vasariņu
Apakš lielā akmentiņa? |
|
|
Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
Mārtiņš nāk vēl labāk:
Ūsiņš nāk zaļu lauku,
Mārtiņš rudzu apcirknīti. |
|
|
Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā. |
|
|
Zeme rīb, rati klaudz,
Kas to zemi rībināja?
Nu atbrauca Mārtiņdiena
Deviņiem kumeļiem. |
|
|