Nerātnās dainas, dziesmas

Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kādu ļaužu es palikšu:
Pilna mana kāju starpa
Melnu kārklu pieaugusi.
Ņemšu tādu grāvuraci,
Kas tos kārklus iztīrì.

Visi mani cieres ceļi
Ar ēršķiem pieauguši;
Dievs dos miežu vasariņu,
Ņemšu ēršķu plūcejiņu.

Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisit, zelta šķēres,
Pucè manas grāva malas.

Ai, balto māmuliņ,
Kas tev rītu ganôs ies?
Jau vakar viņu Jānis
Manu priekšu izluncija.

Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Kas rītâ ganôs ies?
Jau vakar viņu Jānis
Manus brunčus škurinaja.

Vai, vai, NN (Grietiņa)
Tev kāra sirde!
Caur šķirbu caurlīda
Pie puiša gulèt.

Vai, vai, NN (Ansiti)
Tavu kāru sierdi!
Cik diža mušiņa,
Tu lēci viersû.

Vai, vai, NN
Tavu lielu rīku!
Ar to siti zirgam,
Ar to veri vārtus.

Vai vai, Ernast,
Tavu gaŗu diņķi!
Trīsreiz gar cisku,
Vēl gals dirsâ.

Vai, vai, Anniņa
Tavu garu degunu!
Pieci kaķi sitàs
Deguna galâ!