Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kādu ļaužu es palikšu:
Pilna mana kāju starpa
Melnu kārklu pieaugusi.
Ņemšu tādu grāvuraci,
Kas tos kārklus iztīrì. |
|
|
Visi mani cieres ceļi
Ar ēršķiem pieauguši;
Dievs dos miežu vasariņu,
Ņemšu ēršķu plūcejiņu. |
|
|
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisit, zelta šķēres,
Pucè manas grāva malas. |
|
|
Ai, balto māmuliņ,
Kas tev rītu ganôs ies?
Jau vakar viņu Jānis
Manu priekšu izluncija. |
|
|
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Kas rītâ ganôs ies?
Jau vakar viņu Jānis
Manus brunčus škurinaja. |
|
|
Vai, vai, NN (Grietiņa)
Tev kāra sirde!
Caur šķirbu caurlīda
Pie puiša gulèt. |
|
|
Vai, vai, NN (Ansiti)
Tavu kāru sierdi!
Cik diža mušiņa,
Tu lēci viersû. |
|
|
Vai, vai, NN
Tavu lielu rīku!
Ar to siti zirgam,
Ar to veri vārtus. |
|
|
Vai vai, Ernast,
Tavu gaŗu diņķi!
Trīsreiz gar cisku,
Vēl gals dirsâ. |
|
|
Vai, vai, Anniņa
Tavu garu degunu!
Pieci kaķi sitàs
Deguna galâ! |
|
|