Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā. |
|
|
Jānīšam brālīšam
Zila pumpa vēderā(i).
Tālab zila pumpa,
Ka meitiņas nemīlēja. |
|
|
Ap to manu grāva malu
Melni kārkli apauguši;
Ņem, puisīt, zelta šķēres
Pucē manas grāva malas. |
|
|
Alu, alu, alus puisi!
Kur palika alus puisis?
Alus puisis pagrabā
Ar meitām biksas maina! |
|
|
Ak tu, bikšu ābolīti,
Tavu skaistu atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības avotiņu. |
|
|
Tētiņš kūla māmuliņu,
Uz vēdera izlaidies.
Izvelk gaļas pātadziņu,
Cērt pa pašu caurumiņu.
|
|
|
Ai, baltā māmuliņa,
Dod man vienu kaķēniņu,
Man pelītes piejukušas
Pie melnā lapenīša. |
|
|
Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu;
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs. |
|
|
Augšupēdu vien gulēju
Sava tēva tīrumā,
Rokas, kājas plandīdama,
Ciema puišus gaidīdama.
Ciema puiši izrunāj'ši,
Ka nav visi gabaliņi.
Nākat šurp, ciema puiši,
Še ir visi gabaliņi.
Še pupiņi, še nabiņa,
Še ir pati grāvja mala,
Še ir pati grāvja mala,
Melniem alkšņiem apauguse. |
|
|
Pupacīte Jāņa diena,
Atved man brūtgāniņu;
Kad ved jaunu, tad ved skaistu,
Kad ved vecu, tad bagātu.
|
|
|