Ziemassvētku dzejoļi




Ir taču Ziemassvētki..
Lai Tev tie ir tieši tādi, kā vēlies..
Ar klusu čukstu.. Ar maigu pieskārienu.. Ar glāstu.. un kvēlu skūpstu..
Lai priecīgi Tev un Tavējiem šie svētki!

Uz epastu

Man nav burvju vārdu,
Man nav trīs Laimes mātes vēlējumu,
Un mans spēks ir puteklis Dieva saujā,
Bet es:
Ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem, kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam, kuram dvēselē jāienāk.

Uz epastu

Dievs, Tu vēlies, lai es Tevi gaidu visu Adventa laiku.
Bet man nepatīk gaidīt.
Man nepatīk stāvēt rindā un gaidīt.
Man nepatīk gaidīt savu kārtu.
Man nepatīk gaidīt vilcienu.
Man nepatīk gaidīt, lai izteiktu spriedumu.
Man nepatīk gaidīt īsto brīdi.
Man nepatīk gaidīt kādu citu dienu.
Man nepatīk gaidīt, jo man nav tam laika, es dzīvoju šim brīdim.
Tu jau zini, ka ir izdarīts viss, lai man nebūtu jāgaida.
Maksājumu kartes un pašapkalpošanās, kredīti un bankas automāti, mobilie telefoni un fotogrāfijas minūtes laikā, datoru tīkli, televīzijas un radio viļņi…
Man nav jāgaida jaunas ziņas: tās ir vienmēr sasniedzamas.
Bet Tu, Dievs, vēlies, lai es Tevi gaidu visu Adventa laiku.
Jo gaidīšanā Tu esi devis vietu sarunai – no­stāties aci pret aci ar To, kas ir apslēpts.
Atkal un atkal ņemt no Tā, kura krājumi nav iztukšojami.
Gaidīt, tikai gaidīt, mācīties gaidīt, iepazīt savu spēju gaidīt, jo vienīgi gaidot atmostas uzmanība un vienīgi uzmanība spēj mīlēt.
Es gaidu, un viss man tiek dāvāts, un Tev, Dievs, gaidīt kļūst par lūgties.
(Žans Debruīns.)

Uz epastu

Kāds neredzami noskūpsta uz vaiga,
Kāds viegli plaukstu Tev uz pleca liek, –
Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums,
Tas sengaidītais mīlestības prieks,
Kas ieradies kā ciemiņš, ilgi gaidīts,
No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst,
Lai labus vārdus, domas tālāk raidām,
Lai katru silda debess līksmā vēsts!
/K. Apškrūma./

Uz epastu

Dieviņš, zemi baltu klājis,
Aizdedz zvaigznes debesīs.
„Miers virs zemes” pulcinājis
Draugus just, cik prieks ir īss.
Īss ir prieks, tu rūpēs dzīvo,
Klusās stundās sirds to jūt.
Svecīte kā deg un plīvo,
Tā tu steidzies laimīgs kļūt.

Uz epastu

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un maigi dziedot pulkstens skan,
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tik laimīgi pukst man.
Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Uz epastu

Ar tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts!
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un cituem dot!

Uz epastu

Pievieno savu Apsveikumi!!!



Iepriekšējie 1 2