Ziemassvētku pantiņi

Šim vakaram - spožākās zvaigznes,
Šim vakaram - baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks!

Lai katrā ģimenē un sētā,
Kur latvju mēle skan,
Ir galdā rudzu maize svētā,
Un maizei līdzi miers un prieks!

Tas nekas, ka daudz vēl snigs
Tas nekas, ka soļi sniegā stigs
Dzīvesprieka pietiks tam,
Kas tic saules stiprumam!

Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts.

Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu.

Mēness balts pa gaisu slīd
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks.

Viss, kas skumdinājis, gaist,
Maigas jūsmas krūtīs kaist.
Sirdi glāsta mīļums liegs.
Dvēselē plaukst laime, prieks.

Svētvakars. Aiz mežiem zvana.
Nakts tumsa drīz visu segs.
Tad eglīti nesīs tētis
Un māte svecīti degs.

Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek.

Tas. kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds.