Šim vakaram - spožākās zvaigznes,
Šim vakaram - baltākais sniegs.
Bet gaišāks par svecītēm eglē
Lai sirdī nāk cerību prieks! |
|
|
Lai katrā ģimenē un sētā,
Kur latvju mēle skan,
Ir galdā rudzu maize svētā,
Un maizei līdzi miers un prieks! |
|
|
Tas nekas, ka daudz vēl snigs
Tas nekas, ka soļi sniegā stigs
Dzīvesprieka pietiks tam,
Kas tic saules stiprumam! |
|
|
Tumšu dienu gaišais brīdi,
Ziemassvētku vakars svēts,
Visām bēdām cauri spīdi,
Ilgi gaidīts, sen cerēts. |
|
|
Balts gaišums mirdz no svecītēm,
Dzied koris seno dziesmu svētu;
Un bērni nāk ar svecītēm,
Lai Ziemassvētkus nosvinētu. |
|
|
Mēness balts pa gaisu slīd
Zvaigznes zalgodamas spīd.
Ziemas svētku vakars jauks.
Sniegā tīti mežs un lauks. |
|
|
Viss, kas skumdinājis, gaist,
Maigas jūsmas krūtīs kaist.
Sirdi glāsta mīļums liegs.
Dvēselē plaukst laime, prieks. |
|
|
Svētvakars. Aiz mežiem zvana.
Nakts tumsa drīz visu segs.
Tad eglīti nesīs tētis
Un māte svecīti degs. |
|
|
Sanāksim kopā un iedegsim prieku,-
egles zaļajos zaros tā svecītes liek.
No tīrā un klusā Ziemassvētku sniega
baltākas domas un lūgšanas tiek. |
|
|
Tas. kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāk pie Tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka sirds. |
|
|