Ziemsvētki dancina
Sav' kumeliņu:
Garām krētēm,
Dreijāti zābaki. |
|
|
Kas rībināja
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dīdīja
Savus kumelinus
Laukāma pierēma,
Basāma kājām.
Neba vieni Ziemsvētki,
Dujsimti sulaiņi,
Dujsimti sulaiņi,
Bruņoti vīri,
Trīs simti sīkaju
Kanninu līdzi. |
|
|
Kas tur rībina
Uz istabiņu?
Ziemassvētki dancina
Savu kumeliņu. |
|
|
Sen dzirdēju, nu redzēju
Ziemassvētku kumeliņu:
Līdz zemei krēpes vilka,
Ledainām kājiņām. |
|
|
Ziemassvētku kumeliņi
Sudrabiņa pakaviem;
No kalniņa pret kalniņu
Skrēja, ledu laupīdami. |
|
|
Kam tie tādi melni zirgi
Pie manām rijdurvīm?
Ziemassvētku kumeliņi
Veda rudzus klētiņā. |
|
|
Ziemassvētki atbrauca
Pa rudzu lauku,
Zālīti mīdami,
Asniņus celdami. |
|
|
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Es gribēju klāti tikt
Ar nekaltu kumeliņu. |
|
|
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā. |
|
|
Ai bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā. |
|
|