Jāņu pantiņi

Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.

Īsa, īsa Jāņu nakts
Pār visāmi naksniņāmi ?
Te satumsa, te uzausa
Pie Jānīša uguntiņas.

Prieku, līksmi līgo svētkos
Arī veiksmi papardgrēkos,
Tad vēl šašliks, uguns liesmas
Draugu pulka līksmas dziesmas.

Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienas gaidīdams:
Nu atnāca jāņu diena,
Nu naudiņa jatērē.

Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.

Augstu šūpoties,
Zemu lūkoties!
Jāņu zāli salasīt,
Papardziedu uzmeklēt!
Jāņu ugun’ kurināt,
Siera ritul’ ripināt!
Dziesmas skaļi izdziedāt,
Jāņu alu padzerties!

Iekš papardītēm Jānis elsa,
Un kaut ko Līgai ausī melsa,
No rīta Jānim mute sausa,
Un Līga jož pēc alus kausa.

Jānīts sēdi kalniņā,
Zāļu nastu mugurā:
Cik zālīšu nastiņā,
Tik tev siera gabaliņu.

Jāņu vārds likts nejau jokam
Bet gan atbildīgam slogam
Mazuļus ik svētkus gādāt
Un par cieminiekiem gādāt

Es iesviežu Jāņu zāles
Pašā Jāņa gultiņā,
Lai Dievs dod Jānišam
Citgad otru gulētāju.

Jānis sēd kalniņāi,
Jāņu zāle rociņāi.
Tu, Jāniti, zilzobiti,
Nāc manāi sētiņāi.

Kas guleja Jāņu nakti,
Tas par velti neguleja;
Tas taisija cilveciņu
Ar visiem zābakiem.

Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotaji;
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.

Kas tie tādi līgotaji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.

Jāņu naktī Tevim vēlu,
Tavu dēlu varen cēlu,
Lai tas Tevi stipri spaida,
Tikai nepaliec kā skaida!

Papardēs pa Jāņu nakti
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši
Drošu seksu izjaukuši.

Jautri, jautri Jāņus gaidu
Ar šašliku vēderā!
No lūsīša baidījos,
Par šašliku priecājos!

Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk jāņabērni
Jāņu svētkus nosvinēt.

Visa laba jāņuzāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!

Pār kalniņu Jānīts brauca
Ar to ziedu vezumiņu,
Še puķīte, tur puķīte,
Lai zied visa pasaulīte!

Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.

Devīgā nakts ar mūžības smaržu
Reibina, liesmo un skan
Gadu simteņiem cauri un pāri…

Jāņi, jāņi
Atnāk ātri,
Atnesdami vainadziņus
Ar ozola lapiņām!

Kamēr auga jāņu zāle
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.

…Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt, tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs.

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

Visas puķes noziedējšas,
Papardīte neziedējse;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Sudrabiņa ziediņiem.

Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā

Visa bija Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā;
Papardīte, tā nebija
Tai ziediņi neziedēja.

Vai, baltais āboliņš,
Neaudz ceļa maliņā,
Ies garam Jāņa bērni,
Tie jau tevi izplūkās.

Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!

Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.

Man izkrita zelta sakta,
Jāņa nakti līgojot;
Jauni puiši, pacēluši,
Pabučojši atdodiet!