Ik dzīvei jābūt
mīlestības vītai,
vēl labiem vārdiem
ceļš lai izgaismots,
tad saule spēs
no vakara līdz rītam
ik mūžam savas
košās krāsas dot.
Kornēlija Apškrūma
Ik dzīvei jābūt
mīlestības vītai,
vēl labiem vārdiem
ceļš lai izgaismots,
tad saule spēs
no vakara līdz rītam
ik mūžam savas
košās krāsas dot.
Kornēlija Apškrūma
Paldies par šo dienu un daudzajām jau aizvadītājam
…ka protu par tām priecāties.
Paldies par brāļiem un māsām,
…un spēju mīlēt viņus no sirds.
Paldies par sirsnību, laipnību un gudrību,
…un prasmi to novērtēt.
Paldies, ka esmu,
Un lūdzu nenoveco!
Tavs jau pieaugušais bērns…
Aizaug ceļi, aizaug takas,
Gadi, gadi garām skrien,
Bet tu savā mīlestībā
Plauksti baltāka aizvien.
Nedziest saule rietēdama,
– Zvaigžņu pulkā sapņos iet,
Tā Tu nomodā par visiem
Līdzi smaidi, līdzi ciet.
Pārejot pār Tavu slieksni,
Miers kā siltas pārslas krīt,
Kā Tu proti katru ēnu
Maigām rokām aizglāstīt!
Daudz ir Dieva dārzos ziedu,
Pacel acis: gaisma mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem-
Mātes svētums, mātes sirds.
/V.Mora/
Cik pasaulē māmiņas skaistas ir daudzas
Ar sirsnīgu skatienu, saulainu smaidu-
Par skaistāko savējo katrs mēs saucam
Kas ceļā mūs pavada, mājās mūs gaida
Cik reti mēs māmiņām dāvājam ziedus
Cik bieži mēs māmiņām nodarām gauži,
Bet māmiņas labās it visu prot piedot
Vien sirmāks kāds pavedien deniņos aužas…
To maigumu jūtot, ko bērnībā guvām
Mēs lielāki augsim un gudrāki kļūsim –
Vien nebēdā, māmiņ, ka vecums nāk tuvāk
Tu mūžam man pati visskaistākā būsi!
Šo dzīvi dzīvojot man vienmēr šķitis
Ka savāds spēks ir Tavai mīlestībai, māt.
Vienalga – laimīgs es vai izmisumā kritis,
Kā sargeņģelis Tu man vienmēr esi klāt.
Es savai māmiņai
Magonīšu vietu taisu;
Magonīšu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
Ak, māmiņ, kaut tavā labā
Tik čakli es mācētu skriet,
Kad tavi solīši kādreiz
Sāks gausāki, gurdāki iet.
Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!
Māmulīt, saņem nu atkal šo dienu,
Lielu un jauku – gadā tik vienu,
Saņem ziediņus, kurus tev nesam,
Nākam ar sveicieniem tādi kā esam.
Par to mīļumiņu,
Kas tev, māmiņ, acīs smejas,
Lai tev šodien visi ziedi,
Kas aug dārzos, pļavās, lejās,
Klāt vēl mana sirsniņa
Un vēl salda bučiņa!
Ak, māmiņ, ciksimtiem solīšu
Tu dienām, pat naktīm skrēji,
Līdz mani, tādu nerātni,
Tik lielu uzaudzināji!
Mīļo, mīļo māmuliņ
Paldies tev par visu,
Paldies par buču
Ko no rītiem man sniedz,
Paldies par smaidu
Kas tev sejā mirdz
Un izplaukst kā liliju zieds,
Paldies par mīļajiem vārdiem
Kas nāk no tevis ik dienu kā saulriets,
Paldies, ka neesi ciets kā miets
Bet mīksts kā salds miegs,
Paldies, ka esi man kā plaukstošs zieds
Kas ir pilns cerību kā bišu siets,
Paldies, ka esi man……….
Ai māmiņa, cik laba Tu,
Tu mani baltu mazgāji.
No acīm skūpstot asaras
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmulīt, māmiņ, par ceriņa zaru
Es gribētu šorīt pie loga tev plaukt
Kļūt vēlētos ļoti par saullēkta staru,
Kas pirmais pie tevis jo agri grib nākt
Varbūt pat vēl labāk,
Ja šorīt es būtu
Par dziedoni cīruli pārvērties jau
Tad skaistākās dziesmas
Tu, māmiņ, sev gūtu,
Kas teiktu bez vārdiem – Cik laba Tu man.
Balta mana māmuliņa
Balti mani audzinai
Pati sevi netaupija
Balti mani audzinot
Mēs mīļi un labi šai dienā,
Bet pārejās? Tā nekas,
Un tad-tad man prātā ienāk,
Svētkos vien būt labam par maz.
Skaista roze mirdz man logā
Kā puķīte, māmulīte
Tā kā liela zvaigznīte
Tā kā liela puķīte!
Skaista, skaista māmulīte
Vienmēr viņa labu nes
Kā saulīte debesīs
Tā mirdzoša zvaigznīte!
Ko lai mamiņai es veltu?
Šodien svētku diena klāt.
Uzzīmēšu sauli zelta,
steigšu viņai dāvināt!
Gluži kā sniedziņš, kas ziemu krīt,
Tu esi tik gaiša un maiga,
Māmiņa, mīļā, tev saku labrīt
Un pieglaužu vaigu pie vaiga.
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!
Nesolu šorīt, bet noskūpstu.
Jauka lai tev ir šī diena.
Māmiņa mīļā, tik laba kā tu.
Nav pasaulē, laikam neviena.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi man(im) dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.
Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvien(am) silti spīdi.
Pie tevis nāku nākdama,
Vai man(im) bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi —
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.
/Rainis/
Tikai vienu vītolzaru,
Kas tik sudrabaini mirdz,
Māmiņ, es tev pasniegt varu
Dāvanai no manas sirds.
/L.Vāczemnieks/