Skan tava šūpļa dziesma krūtīs –
tā katrā dzīves solī man ir klāt,
skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
skan sirdī man, ak mīļā, labā māt…
/A.Krūklis/
Skan tava šūpļa dziesma krūtīs –
tā katrā dzīves solī man ir klāt,
skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
skan sirdī man, ak mīļā, labā māt…
/A.Krūklis/
Paliec jauna, tikpat skaista paliec,
Tādai sirdij lemts nav novecot,
Kura, dāsni labestību dalot,
Saules mirkli katram dāvāt prot.
Tā kā gara saules diena
Esi, mūsu, māmulīt.
Tava siltā, jaukā gaisma
Devīgi mums ceļā krīt.
Mīļāko no visiem paldies
Vēlas sirds tev pasacīt.
/A. Ķirškalne/
Tu mīļuma lāsi un skaistuma lāsi
Dod padzerties mums, kad slāpst.
Tu saudzīgiem vārdiem dvēseli glāsti
Un ieliec vasarā zudušo sapni.
Kad liekas – pazaudēts viss.
Tu tumšākā naktī siltuma avots,
Kad pavards ir nodzisis.
Tu priekos un sāpēs vienīgā, māt,
No dzīves sākuma esi mums klāt.
/K. Apškrūma/
Es vēlos, māt, tev paldies pasacīt
par rūpju sudrabu ap manu mūžu,
par asaru, kas tev uz vaiga spīd,
ko varbūt steigā bieži nepamanu.
Par guni pavardā, ko siltu kūri,
par to, ka mūs ap sevi kopā turi,
ka bēdu proti klusi salocīt
un gaišu smaidu dienai apkārt vīt.
No Tavas saules, Tava siltā, siltā smaida,
Es nezinu, vai kādreiz atteiktos.
Tā tikai cilvēks rīta stundu gaida,
Lai visai dzīvei pateiktos.
/V.Ļūdēns/
Ar sirdi jaunu un ar sirdi sirmu,
Ar šūpuli, kas bērza līkstī kārts,
Ar mīlestību pēdējo un pirmo,
Kā zieds ar Tevi saaudzis Tavs vārds.
/ O. Vācietis /
Tā liela māka dot un neatprasīt,
Tā liela māka cilvēcīgam būt,
Tā liela māka kopā būt ar ļaudīm
Un tomēr sevī sevi saglabāt.
/ D. Avotiņa /
Cik atziņas vērtētas, svērtas,
Visas vienā vienīgā sarit.
Tava laime ir tik daudz vērta,
Cik citus laimīgus dari.
/ Z. Purvs /
Tu, māt, man rīta saule,
Tu rudzu druvu dziesma man.
It visas ilgas, it visus sapņus
Tu devi pasaulei.
Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur Tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.
/ I. Lasmanis/
Savā sirdī vienmēr nes
Saules staru gaišāko,
Tad Tu vienmēr pārvarēsi
Dzīves ceļu grūtāko.
Lai dzīve ir skaista
Kā austošs pavasara rīts.
Lai labais, skaistais Tevi saista,
Un laime iet tev visur līdzi.
Esi vienmēr kustīga,
Šiverīga, lustīga,
Bēdas lai Tev nestāv priekšā,
Laime lien pa logu iekšā.
Ja Tev kādreiz uznāk bēdas,
Raksti tās uz kājas pēdas,
Kad tu kāju zemē liksi
Tad no bēdām vaļā tiksi.
Vairāk smaidu, vairāk laimes,
Mazāk nopūtu un naida.
Viss ko dari, lai Tev sokas
Un lai nepagurtu rokas!
Un bieži aizmirsdama sevi,
Tu visu spēji atdot mums,
Kas tādu spēku Tev, māt, ir devis,
Mums paliks mūžīgs jautājums!
Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.
Daudz vairāk par mantu un zeltu
Spēj dāvāt cilvēka sirds,
Lūk, tāpēc šīs rindas Tev veltu,
Par to šis paldies Tev mirdz!
Dziesmā aust lai dzimšanas dienas rīts,
Sudraba dzīpariem tīts.
Un ar zelta maliņu,
Bagātību saliņu!
Dzimšanas dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu Tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”
Dzīve ātra ir kā limuzīns,
Salda tā kā saldais sarkanvīns,
Skaista tā kā saule rītausmā,
Katram viena vienīgā!
Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts, bet skaists.
Neskaitīsim dienas, kurās lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist!
Dzīve nepiestāj ostā kā kuģis,
Aicinot līdzi, kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāceļ pašam, lai tālāk var tikt!
Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt!