Tu mīļā, mīļā māmiņa

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi man(im) dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvien(am) silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai man(im) bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi —
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.

/Rainis/

No Tavas saules

No Tavas saules, Tava siltā, siltā smaida,
Es nezinu, vai kādreiz atteiktos.
Tā tikai cilvēks rīta stundu gaida,
Lai visai dzīvei pateiktos.

/V.Ļūdēns/

Tu esi kā jūra

Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur Tevi viss dvēseles guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu un rītausmu tuvums.

/ I. Lasmanis/

Ko gan lai šodien vēlam Tev

Ko gan lai šodien vēlam Tev,
Kad ceļš tik garš ir nostaigāts?
Paldies par visu, ko mums devi,
Par to, ka vienmēr biji klāt,
Mūs mīlēji tu, nesaudzējot sevi,
Paldies par visu, visu, māt!

Māmiņ, mīļo māmiķīti

Māmiņ, mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar:
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var!

Pašā vidū tai no zelta
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.

Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā saldu medu sūc?

/Katrīna/