Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Tev, Jānīti, reti zobi
Tev, Jānīti, reti zobi,
Nāc man kūsi izsukāt,
Man kūsis pieputējis
Visu gadu rijiņā.
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kādu ļaužu es palikšu:
Pilna mana kāju starpa
Melnu kārklu pieaugusi.
Ņemšu tādu grāvuraci,
Kas tos kārklus iztīrì.
Vēlējums
No lielā visuma
Spēkus smelt.
No brīnišķās dzīves
Prieku gūt.
Ar pārbaudījumiem tiekoties
Gudrākam, stiprākam kļūt.
Saglabāt sevī
Visu labo un gaišo,
Dalīties tajā ar citiem,
Un vienmēr prast laimīgam būt.
– Nebaidīties un tikai uz priekšu iet,
Sekot saviem sapņiem, mērķiem
Un paņemt visas iespējas ciet.
Baiba Magone
Kad sarāvies čokurā izmisis raudi
Kad sarāvies čokurā izmisis raudi,
Kad liekas no tevis novēršas draugi,
Noslauki acis, nevelc grimasi sēru,
Virs tevis ir saule, tu pats met ēnu.
Virs tevis ir saule un Dieva gaisma,
Un dzīve ir gaiša, ne drūmi baisa.
Dzīve vienmēr iet kalnā, ne lejā,
Kaut reizēm cauri skumju un asaru lejām.
Nenovērs acis no sava mīlošā Tēva,
Lai sejā mirdz saule aiz muguras ēna.
Noslauki asaras. Pasmaidīt drīksti.
Caur skropstām tad redzēsi varavīksni.
Tīna ♥♥♥
Ja pats esi labs, ja pats esi īsts
Ja pats esi labs, ja pats esi īsts,
Ja pelēko ikdienu pratīsi nīst,
Tad mūžīgi jauna būs dvēsele tava,
Un nieks tās grumbiņas sejā.
Par gadiem nav jāskumst,
Lai jau tie vīst kā magones vējā.
Ja prieku, tad stirpu kā pērkona lietu
Ja prieku, tad stirpu kā pērkona lietu,
Ja bēdas – kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varavīksni!