Tēva diena Latvijā tiek svinēta un atzīmēta septembra otrajā svētdienā. Vienlaikus tā ir ne tikai svētku diena, bet arī lieliska iespēja aktualizēt tēva lomas nozīmīgumu ģimenē un plašākā sabiedrībā.
Latvijā Tēva diena par oficiālu svētku dienu (taču ne brīvdienu) tika noteikta 2009. gadā, pēc bijušā LR Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra ierosinājuma. Latvijā Tēva diena tiek svinēta jau trīspadsmito gadu.
Mūsu tētim liels ir klēpis
Sēdēt mums tur ir svēti
Tētim mums ir liela sirds
Tur mums visas bēdas irst
Viņš mums visu labo dod
Tur kur odi ļoti kož
Lietus laikā jaku dod
Miegā lielu buču dod
Tētis mums ir labākais
Visur mūsu mīļākais
Lai dieviņš viņu sargā
Kā viņš mūs visur lolo
Ļauj gaismas straumei
Sirdij tecēt cauri,
Tam brīnumam,
ko jauna diena nes,
No mīlestības silto
Vārdu auras,
Lai atkal sasilst
Tava, tēti, dvēselīt!
Kā visiem bērniem, arī man,
Ir tētis liels un drosmīgs gan.
Katru dienu solī raitā,
Tētis dodas darba gaitā.
No darba mājās viņu gaidu,
Kad durvis atver, tad es smaidu.
Lai tētis būtu labā omā,
Man grāmatas jāsakārto somā.
Mums patīk kopā parunāt,
Tā daudz ko varam uzzināt,
Par to, kas jauns un svarīgs mums,
To nekad neuzzināt jums.
Nieku nav, ir jēga visam,
Jo mēs ar tēti draugi esam.
Tēvs ir katram bērnam savs,
Tāpēc ka tas tētis tavs.
Mīļākais un jaukākais,
Foršākais un stiprākais.
Iemāca tas visu ko,
Katram bērnam svarīgo.
Stāsta jokus arī tas.
Spēlēs līdzi darbojas.
Skriet tad arī ejam mēs,
Kurš gan mūs vairs panākt spēs.
Tētis man vislabākais,
Vienmēr uz šīs pasaules!
Varu braukt ar ragutiņām
Vai ar trīsriteni dragāt,
Bet visdrošāk tikt uz priekšu
Tētim kukuragā.
Citi noskatās un brīnās:
– Tik liels puika! Kā nav kauna?
Atbild tētis: – Man daudz grūtāk
Bez šīs pičupaunas.
(A. Auziņš)
Divas mazas mutes sauks: “Tēt!”
Divas mazas sirdis pukstēs līdzi tavai.
Četras mazas rokas lūgs: “Dod!”
Četras mazas kājas skries tev līdzi.
Neaizej! Nu lūdzu! Tēt!
Bet viņš aiziet…
Atnākšu drīz…
Un divas mazas mutes sauks…
Un divas mazas sirdis pukstēs…
Un četras rokas, kājas gaidīs…
/ Anda Bērziņa/
Visus darbus, kurus darīt nav spēka
ne mammai, ne brālim, ne māsai, ne man,
izdara tētis.
Kur gan bez tēta lielā spēka mēs visi liktos?
Stāvētu katrs neizdarāmā darba priekšā
un varbūt pat nesatiktos.
Domātu skumjas domas un kaltu plānus,
kā labāk padarīt darbus nepadarāmos,
līdz atnāktu tētis, stiprs kā lācis,
paņemtu katrā rokā pa darbiņam,
mammu, brāli, māsu un mani
uzceltu plecos
un visu paveiktu smiedamies.
Pēc tam tētis mūs pasviestu gaisā,
un mums nebūtu bail
iekrist tēta stiprajās rokās visiem kopā.
/Iveta Skapste/
Kā toreiz, kad vēlējos klēpī Tev ierāpties,
Un tā, kā tikai bērns prot – mīļi pieglausties..
Es šodien Tev gribu pateikt paldies,
Ka esi man tētis, kas nav baidījies
Vienmēr būt mans labākais draugs…
Un šodien nekas nav mainījies,
Tik vien kā drīz pretī mazbērni skries,
Laiks ievilks sejā gadu zīmes,
Pa drusciņai visu, visu no dzīves:
No rudens rītiem, kad sēnēs gājām,
No sienu pļaujas pa takām gar mājām,
No ganību laukiem, kur gotiņas vedām,
No vasaras takām gar kaimiņu sētām,
No ziemas dvesmas, kad pēc eglītes gājām,
No svētku pīrāgiem no mūsu mājām…
No visa, visa, ko kopīgi veicām,
No visa tā, ko viens otram uzticējām…
Tu vienmēr būsi mans labākais draugs,
Vienmēr kā tētis – mīļš un labs..
Es vēl kā bērns Tev pieglausties steidzu,
Un no sirds Tēva dienā sveicu!