Apsveikumi DzimÅ”anas DienÄ BÄrnam
Mans raitais solis nav vairs draiski meitenÄ«gs, ā
Briest manÄ« dzÄ«vÄ«ba, kÄ graudÄ rieÅ”as dÄ«gsts;
Un jausmas priecÄ«gas ir modri apkÄrt joztas
Ap vÄro brÄ«numu, kas manÄ« bikli mostas.
Un zinÄt gribÄtos, vai gaidas dÄlu dos,
Kam tÄva lepnÄ spÄ«ts reiz acÄ«s atspulgos?
VarbÅ«t, ka meita dzims, kam smaids vÄl dzidrÄk staros
Par manu skatienu gaiŔzilos pavasaros?
VÄl manas asinis ap noslÄpumu Å”alc,
Kas sauļup lauzÄ«sies kÄ avots, klintÄ« kalts,
Un kliedziens raisītais par sauli prieku paudīs,
BÄrns muti rožaino pie manÄm krÅ«tÄ«m glaudÄ«s ā¦
Tad, dziesmu lalinot, lai mÄ«lulim nÄk miegs,
Sirds izprast mÄcÄ«sies, cik mÄtes maigums liegs.
Tevi, dÄliÅ, nesu reiz kÄ vieglu paiju,
RokÄs Ŕūpodama: aiju, aiju, aiju.
DrÄ«z tu veikli prati kluÄu namus kraut,
Taviem skaidu kuģiem sekls kļuva strauts.
Tevi, draiŔķi, grožot nebij vis pa jokam,
GalotnÄ tu spurdzi augstÄkajam kokam.
Kad no stÄvÄs kraujas drÄzies kamanÄs,
SaltÄ baiļu trÄ«sÄ sirds man sažÅaudzÄs.
Nu mans mazais puiŔuks kļuvis ozols stalts,
BraÅ”u draugu meÅ¾Ä lÄ«ksmu dziesmu Å”alc.
Tevi, stipro, nesu reiz kÄ vieglu paiju,
RokÄs Ŕūpodama: aiju, aiju, aiju ā¦
Ja Tu gribi dzīvot priekos
IestÄjies tad pažarniekos,
PlatÄs biksÄs, Ä·iverÄ
Tik pa jumtiem Å”iverÄ!
Ja dzimŔanas dienas nebūtu tev,
KÄ gan tu zinÄtu cik gadiÅu sev,
Bet tÄ kÄ tÄ ir un lÄ«ksmÄ«bu nes,
Tad priecÄ«gus svÄtkus Tev novÄlu es!
VÄlam laimi spÄ«doÅ”u,
Zaļu, kuplu, ziedoŔu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
NebÄdÄt par katru nieku.
Veiksmi skoliÅÄ,
Naudu tarbiÅÄ,
Laimi ik dienas
BÄdas nevienas.
Cik saulītei mirdzoŔu staru,
Tik sveicienu sūtu es Tev.
Cik avotam tekoÅ”u viļÅu,
Tik laimÄ«tes novÄlu Tev.
Å odien baltu rožu klÄpi
Dzīve lai Tev pretī sniedz.
Lai Tev katrÄ dzÄ«ves stundÄ
BÅ«tu Ä«sts un patiess prieks!
Daudz laimes Tev dzimÅ”anas dienÄ,
Bet Tu tikai nelec sienÄ,
Lai mÄs varam Tevi apsveikt
Un vÄl mīļus vÄrdus pateikt.
Prieku, laimi spaiÅiem smelt,
Naudu lieliem maisiem velt,
VeselÄ«bu saglabÄt,
Visas bÄdas sabradÄt!
Vai Tu atceries to dieniÅu,
Kad Tu dzÄri pieniÅu,
GultÄ gulÄji un bļÄvi
Visiem buÄot sevi ļÄvi?
SirsnÄ«gs sveiciens vairs nav modÄ,
PÄrdevu to tirgus bodÄ.
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis buÄa salda.
Visiem zÄniem prÄtu jauc,
Vienu tik pie sevis sauc,
Tevi savaldÄ«t viÅÅ” spÄs,
Toties apsveikt spÄÅ”u es.
Ticiet zvaigznÄm debess tÄlÄ,
Kas virs jūsu galvas mirdz,
Ticiet nÄkotnei un dzÄ«vei,
Ticiet tam, ko saka sirds.
VÄlu atrast ceļu skaistu,
VienmÄr tÄlÄk augÅ”up iet,
LÄ«dzi paÅemt drosmi kaislu,
Lai var daudz ko sniegt!
DzÄ«ves tiltu bÅ«vÄjot
Stipras sijas liec,
Lai pÄr viÅu staigÄjot
IekÅ”Ä neiestiedz!
Ak, jaunÄ«ba, mÄs aizejam pa vienam
No Taviem dÄrziem pusnakts klajumos,
Bet simtiem citu atnÄk mÅ«su vietÄ
No jauna mÄ«lÄt, ilgoties un tvÄ«kt.
DebesÄ«s tÅ«kstoÅ”i zvaigžÅu spÄ«d,
Savu tur grūti saskatīt.
MeklÄ!
Roku pÄc skaistÄkÄs zvaigznes sniedz,
Nebaidies,
tieŔi sirdī liec!
Tik paliec kas esi,
Un dari kÄ proti ā
Ar katru dienu labÄks topi,
Bet pats sev līdzīgs ļoti!
Lai ceļŔ ko sÄc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties,
Un dzÄ«vÄ pietiek spÄka-
Nekļūdīties!
DzÄ«vÄ nekad neatsakies no vienkÄrÅ”Ä un grÅ«tÄ,
Jo tikai vienkÄrÅ”ais ir patiesi skaists,
Un tas, kas iegÅ«ts grÅ«tÄ«bÄs ā dÄrgs!!!
Viena diena katru gadu
TÄ, ko Tu par savu sauc,
Prieku, laimi, tad lai vÄlam,
Tevi apsveicam no sirds.
Laimi, lai Tev ved ar dampi,
Veselība rikŔiem skrien.
Naudas maks, lai dabū krampi
No tiem mūsu eiriķiem!
Ir pienÄkusi diena;
Kas gadÄ mÄdz bÅ«t viena,
Un priecÄ«gs lai Tev prÄts,
Lai lÅ«pÄs mirdzums sÄrts.
RÄ«ts, kad nebÄdnÄ«gs un jauks,
KÄdam Å”odien viesi brauks;
Atnesīs Tev rozi stīvu
Un vÄl sabuÄos par brÄ«vu!
LÄ«ksmai dienai ā putnu dziesma,
Aukstai ā ugunskura liesmu,
Labam miegam ā jÅ«ras Å”alku,
LielÄm slÄpÄm ā rasas malku,
Karstai dienai ā vÄju lÄnu,
Nogurumam ā vÄsu Änu,
SkumjÄm ā pÅ«polmÄ«kstu glÄstu,
TukÅ”iem brīžiem ā brÄ«numstÄstu,
TumÅ”ai naktij ā zvaigžÅu lietu,
SirdÄ« mÄ«lai ā siltu vietu!
Lai Tevi pÄrklÄj eÅÄ£elis ar spÄrnu,
Lai labajam tas TevÄ« vienmÄr sargs;
Lai nezÅ«d tumsÄ Tava ceļazvaigzne,
Jo dzÄ«ves ceļŔ ir nežÄlÄ«gs un bargs.
Lai nekrietnÄ«bai nebÅ«tu Tu Ärta,
Bet allaž bÅ«tu kÄdam glÄbejs krasts;
Lai dvÄsele ka skaidravots ir vÄrta
Ikvienam, kas grib spÄka malku rast.
TÄ Tava diena, kad pasaulÄ
Tu nÄci pÄc Laimas prÄta,
Lai zied tÄ cauri sniegiem koÅ”a arvien
KÄ roze visgarÄkÄ kÄtÄ!
Prieks par maiju,
prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
NÄk mÅ«s sveicinÄt.
Savukart mÄs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klÄt.
Tec, saulÄ«te, tecÄdama
Aptec mazu lÄ«kumiÅu
Iesteidz, pasveicini
Å Ä«s dienas jubilÄru
āDaudz laimes dzimenÄ«tÄā!!!
KÄ ozoliÅÅ”, kas piedzimis no zÄ«les,
Un savÄs saknÄs zemes spÄku smeļ,
TÄ jÅ«su sirdis pilnas svÄtÄs mÄ«las,
Pret sauli savu mazo bÄrnu ceļ.
Lai puisÄns aug, lai vÄrdu nÄsÄ godam,
Lai mūža ÄzÄ pats sev laimi kaļ,
Lai visur viÅa gaiÅ”Äs pÄdas rodam,
Lai viÅa prieks kÄ rudzu asni zaļŔ,
Lai puisÄns aug un katru darbu mÄ«lÄ,
Lai dzÄ«ves gudrÄ«bu sev sakrÄt prot,
KÄ ozoliÅÅ”, kas reiz piedzimis no zÄ«les,
MÄk dzimtenei un dzimtai godu dot!
VÄlu es Tev medu Äst,
Äbolus uz pusÄm plÄst,
MīļÄko pie krÅ«tÄ«m spiest,
Ienaidnieku gaisÄ sviest!
Daudz laimes un prieka,
Tev ziedu vietÄ es sÅ«tu
Un patieÅ”Äm es vÄlos,
Lai lamīga/s Tu būtu!
OdiÅÅ” dÅ«c aiz loga rÅ«ts
Ķer to ciet un spied pie krūts.
ArÄ« viÅÅ” Tev grib ko teikt
Laikam dzimenÄ«tÄ sveikt!
VÄlu Tev laimi,
Bet nevaru dot
Centies to pati
Sev iemantot.
Pie laimes kalÄja par mÄcekli
Tu steidzies solÄ« aÅ”Ä,
Jo atceries ko mÄcÄ«ja
Ir laime jÄkaļ paÅ”am.
Karogu sÄrtu kÄ magones sirds
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz
PasaulÄ raugies un pasaulei tici
TÄda ir jaunÄ«ba, tÄda tai sirds.
TÅ«kstoÅ” dzidru saules staru,
Lai Tev dzÄ«vÄ mirdz.
Prieku, laimi, veselību
VÄlu Tev no visas sirds.
Lai visi mazi putniÅi,
Kas koku zaros Äivina,
No rīta Tevi modina
Un mīļi, mīļi sveicina!
Mazs eÅÄ£elÄ«ts man priekÅ”Ä teic,
Ka Tevi Å”odien jÄapsveic!
Lai AmoriÅÅ” Tev sirdi valda,
Nelaimes ar bultÄm skalda!
NeslÄpes no dzÄ«ves!
Neieraujies sevī, i
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekŔu.
JÅ«ti dziļÄk, mÄ«li spÄcÄ«gÄk!
Dzīvo ŠEIT un PAŠLAIK!
Jo vakardienas vairs nav, bet rÄ«tdiena vÄl nav pienÄkusi.
Ir TE un Å OBRÄŖD.
Es tev dzÄ«vÄ«bu devu, bet nespÄju dzÄ«vot tavÄ vietÄ.
Varu mÄcÄ«t tev daudz ko, bet mÄcÄ«ties nevaru piespiest.
Varu virzienu norÄdÄ«t, taÄu nespÄju vienmÄr bÅ«t klÄt.
Tavu brÄ«vÄ«bu atzÄ«t varu, bet ne par ko atbildÄt.
Varu baznÄ«cÄ tevi ievest, bet par ticÄ«gu nespÄju darÄ«t
Varu mÄcÄ«t, kas labs un kas ļauns, bet ne vienmÄr lemt tavÄ vietÄ.
Varu nopirkt tev skaistas drÄnas, bet ne tavu dvÄseli post.
Es varu tev padomus dot, bet tev jÄizŔķir, vai tos pieÅemt.
Varu mÄ«lestÄ«bu tev dot, bet nespÄju piespiest ar varu.
Es varu tev mÄcÄ«t bÅ«t draugam, bet nespÄju darÄ«t par draugu.
Varu iemÄcÄ«t dalÄ«ties, bet ne padarÄ«t nesavtÄ«gu.
Varu mÄcÄ«t tev bijÄÅ”anu, bet ne prasÄ«t, lai izrÄdi cieÅu.
Varu skumt, ka zÅ«d tava slava, bet nenosodÄ«t skolotÄjus.
Varu padomus dot tev par draugiem, bet ne izŔķirt, kuri būs īstie.
Varu pamÄcÄ«t tevi par seksu, bet ne noturÄt tevi par tÄ«ru.
Varu stÄstÄ«t tev dzÄ«ves stÄstus, bet nespÄju celt tavu slavu.
Par dzerÅ”anu man daudz ko stÄstÄ«t, bet vai tÄlab tu atteiksies dzert?
Par zÄlÄ«tÄm brÄ«dinÄt varu, taÄu nespÄju tev tÄs liegt.
Varu teikt tev par cÄliem mÄrÄ·iem, bet tev paÅ”am tie jÄaizsniedz.
Varu ļaut, lai tu paliec par aukli, tomÄr nespÄju galvot par tevi.
Varu mÄcÄ«t bÅ«t palÄ«dzÄ«gam, bet kÄ iemÄcÄ«t žÄlsirdÄ«bu?
Varu brÄ«dinÄt tevi par grÄku, bet kÄ iemÄcÄ«t tikumÄ«bu?
Varu mÄ«lÄt kÄ bÄrnu tevi, bet ne sÄdinÄt Dieva klÄpÄ«.
Varu aizlÅ«gt par tevi, bet katram paÅ”am jÄstaigÄ Dieva ceļi.
/KÄdas MÄtes domas auklÄjot savu bÄrnu./
Liec, Laimīte, baltu ziedu
MazajÄ rociÅÄ-
Lai ir balta tÄ dzÄ«vÄ«te,
Kura bÅ«s jÄdzÄ«vo!
Lai nav apmulsums tev sejÄ!
DzÄ«ve Ŕūpo ā augÅ”Ä, lejÄ.
Tad, kad ā lejÄ,
Skaties augÅ”Ä!
Tad, kad ā augÅ”Ä,
Skaties lejÄ!
Dzimenīte dzimenīte
TÄ atnÄca smaidÄ«dama
PÄr kalniem, caur mežiem
TÄ atnÄca lÄkÄdama.
KristiÄna
Atceries to pirmo dienu,
Kad dzÄri mÄtes pienu,
Kad, ietÄ«ts autos, dikti bļÄvi,
Un sevi buÄot viesiem ļÄvi!
Ar astoÅpadsmit pavasariem,
Tev ausma Å”odien pretÄ« nÄk.
Ej dzÄ«vÄ lielus darbus darÄ«t,
Tev sava laime jÄpanÄk!
ApkÄrt ā draugus,
ApkÄrt ā smaidus,
ApkÄrt ā jokus,
ApkÄrt ā priekus,
LejÄ ā zemi,
AugÅ”Ä ā zvaigznes,
UguntiÅu vidiÅÄ!
Cik debesis zilas,
Cik zvaigžÅu tur mirdz,
Tik laimes Tev vÄlu
No visas sirds!
DebesÄ«s ir divpadsmit mazi eÅÄ£elÄ«Å”i ā
DeviÅi debesÄ«s rotaļÄjÄs,
Divi uz zemes blÄÅojÄs,
Bet viens, vismīļÄkais, tagad lasa Å”o ziÅu,
KurÄ teikts,
Ka jubilejÄ viÅÅ” tiek sveikts!
DrÄ«z sveicienus Tev dÄmas sÅ«tÄ«s,
Lai saule atspÄ«d TavÄs rÅ«tÄ«s,
Kad ausīs dzimenītes rīts,
Ar prieku, laimi cieÅ”i vÄ«tsā¦
DziesmÄ aust lai dzimÅ”anas dienas rÄ«ts,
Sudraba dzīpariem tīts.
Un ar zelta maliÅu,
BagÄtÄ«bu saliÅu!
DzÄ«ve ir izaicinÄjums ā pieÅem to!
DzÄ«ve ir mÄ«lestÄ«ba ā dalies tajÄ!
DzÄ«ve ir sapnis ā Ä«steno to!
DzÄ«ve ir spÄle ā piedalies tajÄ!
DzÄ«vot brÄ«numÄ un noturÄties,
Å Å«poles pÄr ŔķÄrskoku dzÄ«t,
Lai tad aizturÄtÄ elpÄ spÄtu
Pasauli kÄ jaunu ieraudzÄ«t!
Es jau sen Ŕo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienÄ paÅÄmienÄ:
āSveicu Tevi dzimÅ”anas dienÄ!ā
Esi cilvÄks ar raksturu cietu,
Savus sapÅus kas pildÄ«t prot,
Lai tu smaidot uz nÄkotni ietu
Ceļu skaistÄko, kÄds vien var bÅ«t!
GaisÄ kaut ko virmojam jÅ«tu,
Mīļu buÄiÅu Tev sÅ«tu,
Sveicu DzimÅ”anas dienÄ,
Lai no laimes peldies Tu pienÄ!
Ir jÄprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu Ŕķilt,
Gan sasildīt citus, gan paŔam silt.
Ja prieku, tad stirpu kÄ pÄrkona lietu,
Ja bÄdas ā kÄ dzÄrvenes purvÄ,
Bet enerÄ£iju un spÄku ikdienas rÅ«pÄm,
PÄri kÄ varavÄ«ksni!