Ziemassvētku dzejoļi
Laimīt, mums Ziemsvētkos mīļumu dāvā un svecīti gaiši, kas mirdz!
Laimīt, mums sirsniņā prieciņu ielej un actiņās spožumu liec!
Laimīt, mums Ziemasvētku brīnumu sūti, lai piepildās sapnītis kluss!
Laimīt, Tu svētkos nāc arī pati un svētība visiem mums būs!
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un maigi dziedot pulkstens skan,
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tik laimīgi pukst man.
Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
/J. Poruks/
Dieviņš, zemi baltu klājis,
Aizdedz zvaigznes debesīs.
„Miers virs zemes” pulcinājisv
Draugus just, cik prieks ir īss.
Īss ir prieks, tu rūpēs dzīvo,
Klusās stundās sirds to jūt.
Svecīte kā deg un plīvo,
Tā tu steidzies laimīgs kļūt.
/P. Bārda/
Kāds neredzami noskūpsta uz vaiga,
Kāds viegli plaukstu Tev uz pleca liek, –
Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums,
Tas sengaidītais mīlestības prieks,
Kas ieradies kā ciemiņš, ilgi gaidīts,
No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst,
Lai labus vārdus, domas tālāk raidām,
Lai katru silda debess līksmā vēsts!
/K. Apškrūma./
Dievs, Tu vēlies, lai es Tevi gaidu visu Adventa laiku.
Bet man nepatīk gaidīt.
Man nepatīk stāvēt rindā un gaidīt.
Man nepatīk gaidīt savu kārtu.
Man nepatīk gaidīt vilcienu.
Man nepatīk gaidīt, lai izteiktu spriedumu.
Man nepatīk gaidīt īsto brīdi.
Man nepatīk gaidīt kādu citu dienu.
Man nepatīk gaidīt, jo man nav tam laika, es dzīvoju šim brīdim.
Tu jau zini, ka ir izdarīts viss, lai man nebūtu jāgaida. Maksājumu kartes un pašapkalpošanās, kredīti un bankas automāti, mobilie telefoni un fotogrāfijas minūtes laikā, datoru tīkli, televīzijas un radio viļņi… Man nav jāgaida jaunas ziņas: tās ir vienmēr sasniedzamas.
Bet Tu, Dievs, vēlies, lai es Tevi gaidu visu Adventa laiku. Jo gaidīšanā Tu esi devis vietu sarunai – nostāties aci pret aci ar To, kas ir apslēpts. Atkal un atkal ņemt no Tā, kura krājumi nav iztukšojami. Gaidīt, tikai gaidīt, mācīties gaidīt, iepazīt savu spēju gaidīt, jo vienīgi gaidot atmostas uzmanība un vienīgi uzmanība spēj mīlēt.
Es gaidu, un viss man tiek dāvāts, un Tev, Dievs, gaidīt kļūst par lūgties.
(Žans Debruīns.)
Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienāsv
balti svētki ir.
Pirms iededz sveci egles zarā,
Dedz svētku liesmu sirdī savā,
Ar piedošanu, sapratni,
Ar mīlestības dzirksteli
Un tici – tas ir Tavā varā
Nest gaismu, kā to sveces dara….
Lai gaiši sapņi piepildās
Un sniega takās nemaldās.
Lai sirdī zvaigžņu lietus līst
Un iecerētais atdzīvojas īsts.
Ko vēlēt svecei. Lai tā degtu?
Tā skaisti nodegs i bez manis…
Ko vēlēt eglei. Lai tā augtu?
Tā slaidi noaugs i bez manis.
Ko vēlēt liktenim. Lai labvēlīgs?
Tas visu zinās i bez manis.
Ko vēlēt Tev. Lai būtu Tu?
Tu pastāvēsi i bez manis.
Ko vēlēt sev? Lai laimīgs Tu!
Bet lai tāds nebūtu bez manis…
Vai tu zini, eglīte,
Cik tu tagad skaista?
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistās.
Vai tu zini, eglīte,
Cik mums līksmas sirdis?
Tev mēs dziedam dziesmiņas,
Tu jau viņas dzirdi.
Vai tu zini, eglīte,
Kāpēc mēs tā smaidām?
Pašu Sala tētiņu
Šodien ciemos gaidām.
Ir taču Ziemassvētki..
Lai Tev tie ir tieši tādi, kā vēlies..
Ar klusu čukstu.. Ar maigu pieskārienu.. Ar glāstu.. un kvēlu skūpstu..
Lai priecīgi Tev un Tavējiem šie svētki!
Man nav burvju vārdu,
Man nav trīs Laimes mātes vēlējumu,
Un mans spēks ir puteklis Dieva saujā,
Bet es:
Ticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu saulgriežu sniegiem, kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam, kuram dvēselē jāienāk.
Dievs, Tu vēlies, lai es Tevi gaidu visu Adventa laiku.
Bet man nepatīk gaidīt.
Man nepatīk stāvēt rindā un gaidīt.
Man nepatīk gaidīt savu kārtu.
Man nepatīk gaidīt vilcienu.
Man nepatīk gaidīt, lai izteiktu spriedumu.
Man nepatīk gaidīt īsto brīdi.
Man nepatīk gaidīt kādu citu dienu.
Man nepatīk gaidīt, jo man nav tam laika, es dzīvoju šim brīdim.
Tu jau zini, ka ir izdarīts viss, lai man nebūtu jāgaida.
Maksājumu kartes un pašapkalpošanās, kredīti un bankas automāti, mobilie telefoni un fotogrāfijas minūtes laikā, datoru tīkli, televīzijas un radio viļņi…
Man nav jāgaida jaunas ziņas: tās ir vienmēr sasniedzamas.
Bet Tu, Dievs, vēlies, lai es Tevi gaidu visu Adventa laiku.
Jo gaidīšanā Tu esi devis vietu sarunai – nostāties aci pret aci ar To, kas ir apslēpts.
Atkal un atkal ņemt no Tā, kura krājumi nav iztukšojami.
Gaidīt, tikai gaidīt, mācīties gaidīt, iepazīt savu spēju gaidīt, jo vienīgi gaidot atmostas uzmanība un vienīgi uzmanība spēj mīlēt.
Es gaidu, un viss man tiek dāvāts, un Tev, Dievs, gaidīt kļūst par lūgties.
(Žans Debruīns.)
Kāds neredzami noskūpsta uz vaiga,
Kāds viegli plaukstu Tev uz pleca liek, –
Tas Klusas nakts un Ziemassvētku maigums,
Tas sengaidītais mīlestības prieks,
Kas ieradies kā ciemiņš, ilgi gaidīts,
No zvaigžņu tālēm visas rūpes dzēst,
Lai labus vārdus, domas tālāk raidām,
Lai katru silda debess līksmā vēsts!
/K. Apškrūma./
Dieviņš, zemi baltu klājis,
Aizdedz zvaigznes debesīs.
„Miers virs zemes” pulcinājis
Draugus just, cik prieks ir īss.
Īss ir prieks, tu rūpēs dzīvo,
Klusās stundās sirds to jūt.
Svecīte kā deg un plīvo,
Tā tu steidzies laimīgs kļūt.
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un maigi dziedot pulkstens skan,
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tik laimīgi pukst man.
Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.
Ar tevi šai naktī lai notiek
Neparasts brīnums kāds.
Lai laime atnāk un paliek,
Lai vēlīgs likteņa prāts!
Lai mīlestības ir gana,
Ko saņemt un cituem dot!