Apsveikumi DzimÅ”anas DienÄ MÄsai, novÄlÄjumi.
Ik dzÄ«vei jÄbÅ«t
mīlestības vītai,
vÄl labiem vÄrdiem
ceļŔ lai izgaismots,
tad saule spÄs
no vakara līdz rītam
ik mūžam savas
koÅ”Äs krÄsas dot.
KornÄlija ApÅ”krÅ«ma
TÄ liela mÄka dot un neatprasÄ«t,
TÄ liela mÄka cilvÄcÄ«gam bÅ«t,
TÄ liela mÄka kopÄ bÅ«t ar ļaudÄ«m
Un tomÄr sevÄ« sevi saglabÄt.
/ D. AvotiÅa /
Cik atziÅas vÄrtÄtas, svÄrtas,
Visas vienÄ vienÄ«gÄ sarit.
Tava laime ir tik daudz vÄrta,
Cik citus laimīgus dari.
/ Z. Purvs /
DzÄ«ve ir skaistums, apbrÄ«no toā¦.
DzÄ«ve ir svÄtlaime, baudi toā¦
DzÄ«ve ir sapnisā¦ vÄrs to par Ä«stenÄ«buā¦
DzÄ«ve ir izaicinÄjums, stÄjies tam pretÄ«ā¦
DzÄ«ve ir pienÄkums, pildi toā¦
DzÄ«ve ir spÄle, spÄlÄ toā¦
DzÄ«ve ir vÄrtÄ«ba, saudzÄ toā¦
DzÄ«ve ir bagÄtÄ«ba, taupi toā¦
Dzīve ir mīlestība, baudi to.
Apsveikumi DzimÅ”anas DienÄ MÄsai
SavÄ sirdÄ« vienmÄr nes
Saules staru gaiÅ”Äko,
Tad Tu vienmÄr pÄrvarÄsi
DzÄ«ves ceļu grÅ«tÄko.
Lai dzīve ir skaista
KÄ austoÅ”s pavasara rÄ«ts.
Lai labais, skaistais Tevi saista,
Un laime iet tev visur līdzi.
Esi vienmÄr kustÄ«ga,
Šiverīga, lustīga,
BÄdas lai Tev nestÄv priekÅ”Ä,
Laime lien pa logu iekÅ”Ä.
Lai tumsa nav,
Lai staro tikai diena
Un galvenais, ko vÄlu Tev
Lai sirds nekad nav viena!
Kad uz visas zemeslodes
Tavu dzimtenīti svin,
Tad lai slimo tas ar gripu,
Kas Ŕo dienu nepiemin!
VÄlu laimi, mÄ«lestÄ«bu,
Vienu uti kažokÄ,
Ja Tu mani aizmirsīsi
Lai tÄ iekož dibenÄ.
Pie bÄrnÄ«bas ezera krastiem
Tev laiva piesieta ir,
Pa dzÄ«ves Å«deÅiem braucot,
Lai daudz mÄ«lestÄ«bas dzÄ«vÄ Tev ir!
Ja Tev kÄdreiz uznÄk bÄdas,
Raksti tÄs uz kÄjas pÄdas,
Kad tu kÄju zemÄ liksi
Tad no bÄdÄm vaÄ¼Ä tiksi.
Ej dzÄ«vÄ ar smaidu,
Ja daudz tev ir naidu,
Kaut sirds sÄpÄs trÄ«c,
Nes prieku sev līdz.
DzÄ«ve Tev mainÄ«sies priekos un bÄdÄs,
Ceļi vÄl kalnup un lejup sauks,
Nekad nemeklÄ atpakaļ pÄdas,
Viegli vai grÅ«ti ā uz priekÅ”u tik trauc.
Apsveikumi DzimÅ”anas DienÄ MÄsai
Lai ar Tevi vienmÄr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radoŔs gars,
NeizsīkstoŔs darba spars!
VairÄk smaidu, vairÄk laimes,
MazÄk nopÅ«tu un naida.
Viss ko dari, lai Tev sokas
Un lai nepagurtu rokas!
Äaklas rokas, vieglas kÄjas,
PatÄ«kamas, siltas mÄjas,
Veselību, dzīvesprieku
Un vÄl kÄdu eiro lieku!
Esi mūžam smuka, slaida,
Lai tie forÅ”ie Äaļi smaida.
Bet, ja nedarīs ka liek,
Tad Tev mūžam stulbie tiek.
Esi zieds, kas necieÅ” salnu,
Esi sirds, kas necieŔ ļaunu,
Esi tÄda kÄda esi-
ÄŖsta, dabiska, patiesa.
Daudz vairÄk par mantu un zeltu
SpÄj dÄvÄt cilvÄka sirds,
LÅ«k, tÄpÄc Ŕīs rindas Tev veltu,
Par to Ŕis paldies Tev mirdz!
DebesÄ«s ir divpadsmit mazi eÅÄ£elÄ«Å”i ā
DeviÅi debesÄ«s rotaļÄjÄs,
Divi uz zemes blÄÅojÄs,
Bet viens, vismīļÄkais, tagad lasa Å”o ziÅu,
KurÄ teikts,
Ka jubilejÄ viÅÅ” tiek sveikts!
DziesmÄ aust lai dzimÅ”anas dienas rÄ«ts,
Sudraba dzīpariem tīts.
Un ar zelta maliÅu,
BagÄtÄ«bu saliÅu!
DzimÅ”anas dienÄ sirsnÄ«gs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
āVieglu Tavu dzÄ«ves gaitu,
Prieka dienÄm nejust skaitu!ā
DzÄ«ve Ätra ir kÄ limuzÄ«ns,
Salda tÄ kÄ saldais sarkanvÄ«ns,
Skaista tÄ kÄ saule rÄ«tausmÄ,
Katram viena vienÄ«gÄ!
DzÄ«ve ir izaicinÄjums ā pieÅem to!
DzÄ«ve ir mÄ«lestÄ«ba ā dalies tajÄ!
DzÄ«ve ir sapnis ā Ä«steno to!
DzÄ«ve ir spÄle ā piedalies tajÄ!
DzÄ«ve ir laimes spÄle,
Å em pretÄ« visu, ko tÄ sniedz,
Å em uz brÄ«di, zinÄdama,
Ka pasaulÄ nav nekÄ mūžīga.
Dzīve ir raiba dzija,
Un tÄs gÄjiens grÅ«ts, bet skaists.
NeskaitÄ«sim dienas, kurÄs lija,
Mirkļus skaitÄ«sim, ko žÄl bij projÄm laist!
DzÄ«ve nepiestÄj ostÄ kÄ kuÄ£is,
Aicinot līdzi, kur Dienvidi zied,
DzÄ«ve ir kÄ iela un bruÄ£is,
Kas jÄceļ paÅ”am, lai tÄlÄk var tikt!
DzÄ«vot brÄ«numÄ un noturÄties,
Å Å«poles pÄr ŔķÄrskoku dzÄ«t,
Lai tad aizturÄtÄ elpÄ spÄtu
Pasauli kÄ jaunu ieraudzÄ«t!
Apsveikumi DzimÅ”anas DienÄ MÄsai
Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapÅus, ilgas tai,
Lai TavÄs pÄdÄs Laimes mÄte staigÄ,
Lai prieks ir katrai dienai Tavai.
Esi sieviete grÄcÄ«ga, esi lepna un spÄcÄ«ga!
Esi kÄ putna spÄrni, vÄzienÄ atvilkti!
Drīksti visu, ko sieviete drīkst,
Celies augstu, lido tÄlu, esi laimÄ«ga!
Es jau sen Ŕo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienÄ paÅÄmienÄ:
āSveicu Tevi dzimÅ”anas dienÄ!ā
Es nevaru Tev dÄvÄt rožu smaržu
Un nevaru Tev laimi plaukstÄs likt.
Jo katram sava roze jÄizsmaržo,
Un katram sava laime jÄatrod.
Es zinu, nÄks diena,
Kad laime tev savas rokas pretī sniegs,
Kad tava seja smaidīs,
Jo tavÄ sirdÄ« bÅ«s mÄ«lestÄ«ba ā
Jūtas, kas paceļ debesīs!
Esi cilvÄks ar raksturu cietu,
Savus sapÅus kas pildÄ«t prot,
Lai tu smaidot uz nÄkotni ietu
Ceļu skaistÄko, kÄds vien var bÅ«t!
Gadi lielie, gadi smagie
Aiziet lÄ«dz ar gÄju putniem.
BaltÄs dienas, nebaltÄs,
Aiziet lÄ«dz ar gadiÅiem.
Gadu skrÄjiens nav apturams,
Visu klÄs laika sniegs,
Paliks caur mÅ«su dvÄselÄm
CilvÄkiem dotais prieks!
Gadu startam rītdien cits jau laukums
Citas cerÄ«bas un ceļus laiks nÄks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums
Lai arvien spÄj sirdÄ« pÄrziemot.
GaisÄ kaut ko virmojam jÅ«tu,
Mīļu buÄiÅu Tev sÅ«tu,
Sveicu DzimÅ”anas dienÄ,
Lai no laimes peldies Tu pienÄ!
IeskatÄ«jos kalendÄrÄ,
Zibens iespÄra man prÄtÄ
Jopciks, popcik, spainis piena
Tev tak Ŕodien dzimŔanas diena!
Ikreiz, kad Tavu dienu svinam,
MÄs lielo gadu skaitu minam
Un vienmÄr kaut kÄ sanÄk tÄ,
Ka paliekam Tev parÄdÄ.
Ir daudz kas jÄdod, lai varÄtu Åemt.
Savs ceļŔ ir jÄrod, lai spÄtu lemt.
KÄ avota Å«denim bÅ«t ā dot laimi citiem,
Un paŔam sev gūt!
Ir jÄprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu Ŕķilt,
Gan sasildīt citus, gan paŔam silt.
Ir jÄprot sajust leduspuÄ·u smaržu,
Ir jÄprot noplÅ«kt tÄs un dÄvÄt cilvÄkiem,
Ir jÄprot sajust, kÄda vÄja garÅ”a,
Un tikai tad mÅ«s sauks par laimÄ«giemā¦
Apsveikumi DzimÅ”anas DienÄ MÄsai
Ir katram ziedam sava rasas pÄrle,
Kas visÄs varavÄ«ksnes krÄsÄs mirdz.
KÄ gribÄtos to satvert saules starÄ
Un dÄvÄt tev no visas sirds!
Ir labi tad, ja nav ko nožÄlot.
Ja mirkļus godam aizvadījis esi;
Ir katrs gads tik reizi mÅ«Å¾Ä dots,
To otru reizi dzÄ«vot nevarÄsi.
Ir trÄ«s lietas kas dzÄ«vÄ mirdz
Saule,
Ziedi un
Laba sirds!
Ja esi puÄ·e ā ziedi,
Ja esi putniÅÅ” ā dziedi,
Ja esi zÄ«lniece, tad zÄ«lÄ,
Ja esi meitene, tad mÄ«lÄ.
Ja pats esi labs, ja pats esi Ä«sts,
Ja pelÄko ikdienu pratÄ«si nÄ«st,
Tad mūžīgi jauna bÅ«s dvÄsele tava,
Un nieks tÄs grumbiÅas sejÄ.
Par gadiem nav jÄskumst,
Lai jau tie vÄ«st kÄ magones vÄjÄ.
Ja prieku, tad stirpu kÄ pÄrkona lietu,
Ja bÄdas ā kÄ dzÄrvenes purvÄ,
Bet enerÄ£iju un spÄku ikdienas rÅ«pÄm,
PÄri kÄ varavÄ«ksni!
No lielÄ visuma
SpÄkus smelt.
No brÄ«niŔķÄs dzÄ«ves
Prieku gūt.
Ar pÄrbaudÄ«jumiem tiekoties
GudrÄkam, stiprÄkam kļūt.
SaglabÄt sevÄ«
Visu labo un gaiŔo,
DalÄ«ties tajÄ ar citiem,
Un vienmÄr prast laimÄ«gam bÅ«t.
ā NebaidÄ«ties un tikai uz priekÅ”u iet,
Sekot saviem sapÅiem, mÄrÄ·iem
Un paÅemt visas iespÄjas ciet.
Baiba Magone