Draudzības pantiņi

Tik draudzība dzīvē ?
Tas skaistākais vārds.
To nespēj lauzt vētras,
Ne pasaules lāsts.

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz.
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram ir savāda sirds.

Tumši ir tie ūdeņi,
Kuros dziļi metumi
Skaista ir tā draudzība
Kura netiek aizmirsta.

Ja Tev kādreiz skumji klājas
Sirsniņa aiz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi, un viss būs labi!

Mācoties draudzību guvām,
Mūžam tai neļausim iet.
Būsim draugi kā bijām,
Nekas nespēs mūs šķelt!

Ir skaisti sapņiem laiku ziedot
Un skaistas atmiņas sev gūt,
Vēl skaistāk ? mīlēt, ciest un piedot,
Par labu draugu draugiem būt.

Draudzība ir zelta stīga,
Sarausi, vairs nesasiesi,
Un, ja arī sasiet spēsi,
Mezglu izdzēst nevarēsi.

Dzer mīlu kā vīnu,
Pār asarām smej,
Bet nepievil draugu,
Kas uzticīgs tev.

Ai, dvēsele brīnišķā Tava,
Es svētīts, ka man ir tāds draugs!
Es jutu ? no nicības skavas
Mums gars arvien brīvāks nu augs.

Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs Tavs skats.

Neskumsti, ja bēdīgs prāts,
Priecājies, kad draugu daudz!
Neskumsti, ja slikti Tev,
Priecājies un dejo vēl!

Ne jau tie ir draugi,
Kas Tev cieši roku spiež,
Draugs ir tas, kurš grūtā brīdī
Palīdz draugam līdzi ciest.

Skaisti gan ir dārgakmeņi,
Kad tie vizuļo un mirdz,
Tomēr dzīve vairāk vērta
Kāda laba drauga sirds.

Ja tu redzi tumšā naktī
Divas spožas zvaigznītes,
Atceries, tās esam mēs,
Mīļas, labas draudzenes.

Var strautiņš izšķirt 2 kokus,
Bet viņu saknes kopā būs,
Var liktenis izšķirt 2 draugus,
Bet viņu sirdis nespēs šķirt.

Smejies vai raudi – mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut, kratīties un kasīties,
Bet no manis tev neatkratīties!

Draugi ir kā zvaigznes –
Ne vienmēr tu tos redzēsi,
Bet vienmēr tie būs tev blakus…

Tos brīžus, kad mums jautri gāja,
Tos atceries un piemini,
Bet tos, kas tevi sāpināja,
Tos aizmirsti un piedodi!

Rozīte, kas klintī dīgst,
Mūžam, mūžam neizsīkst…
Draudzība, kas sirdī kaist,
Mūžam, mūžam neizgaist!

Kur draudzība sākas? To neteiks neviens.
Un kā gan lai vārdos to saka?
Bij gājēji divi, bet lielceļš bij viens
Un pēkšņi tie atradās blakus.

Sveiks mans mazais mīļais draugs Kā tev šodien labi klājas? Vai tu kaut kad drīz būsi mājās? Gaidīšu es tevi te, Ceru ka tu mani respektē!

Ja gribi nokļūt kalna galā,
Tad neapstājies ceļa malā.
Ja gribi labus draugus gūt,
Tad mācies pati laba būt.