Lieldienu Apsveikumi, Lieldienu tautasdziesmas, pantiÅi smieklÄ«gi un nerÄtni. PriecÄ«gus lieldienas svÄtkus! Lieldienu apsveikumi ir svarÄ«gs elements, kas palÄ«dz dalÄ«ties Å”ajÄ svÄtku priekÄ ar Ä£imeni, draugiem un tuvajiem. Å ie apsveikumi parasti ir piepildÄ«ti ar pozitÄ«vismu, cerÄ«bu un mÄ«lestÄ«bu. Tie var bÅ«t gan formÄlÄ, gan neformÄlÄ veidÄ, un tie var atspoguļot gan reliÄ£iskÄs pÄrliecÄ«bas, gan arÄ« vienkÄrÅ”i svÄtku prieka izpausmi.
Garausītis olas svaida,
Visi viÅu ciemos gaida,
Cieniet olas tÄ kÄ nÄkas,
Jo no olÄm dzÄ«ve sÄkas.
Lieldienā zaÄ·is ar milzu ausÄ«m,
PiedzÄries un cÄļus slaktÄ
Vista prasa:āKapÄc tÄ ???ā
NebÅ«s mums tak olu, JÄ !!!ā
Trusis saka:āEj tu d***!ā
Man ir prieks kad cÄļi mirst!ā
UztraukumÄ vistas klukst,
SirsniÅas tÄm strauji pukst,
PiedÄta ir pilna kÅ«ts,
Gailim izriesusies krūts.
Priecīgas Lieldienas.
Augstu Ŕūpot, zemu krist,
Tikai olas nesasist!
LieldienÄs, kad saule lÄca,
ZvÄri modÄs, gailis rÄca.
Visi stÄv un stulbi bolas,
ZaÄ·is tetovÄ sev olas!
ZaÄ·Ä«tis uz svÄtkiem jaukiem,
Olas dÄj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Ko tas greizacis ir Ädis?
Raibas olas kakÄ blÄdis!
ZaÄ·im Å”odien botas kÄjÄs,
Iegriežas viÅÅ” visÄs mÄjÄs
Dala pūpolus un olas,
Lai ir galvÄ labas domas.
Å orÄ«t rÄ«ta agrumÄ,
Vistas leca DaugavÄ,
Nevar pierast tÄs pie domas
Atkal raibas ir tÄs olas.
ZaÄ·Ä«tis paklupis un kritis,
Vienu kÄju stipri sitis,
TomÄr laimÄ«gs ir nu tas-
Olas dzīvas, tas ir fakts!
PÄrvÄrÄ«ta ola zila
Laikam tapec ka ta sila
Bet kad olu nevÄra
Tad tÄ ir tik dzeltena.
TÄpÄc sÄli netaupiet
Olu ar to noberiet.
Tik apaļa kÄ oliÅa,
Lai ir Tev Ŕī pat dieniÅa,
Lai ir Tev dienai spicais gals
Un vakarÄ, lai nezÅ«d balss.
LieldienÄs Ŕūpoties,
LieldienÄs priecÄties
Par pirmiem ziediÅiem
Par raibÄm oliÅÄm.
ZaÄ·is vakar piedzÄrÄs,
VairÄk neko neatcerÄs,
Kam tÄs olas krÄsoja,
PaslÄpa un dÄvÄja.
Zaķis zilus dūmus pūta,
Sveicienus no manis sūta,
Otrs tikai acis bola,
Esot nospertas tam olas!
Gailis savas vistas dresÄ:
Paskaties, kas rakstÄ«ts presÄ,
Vistu olas ļaudis smÄdÄ,
ModÄ olas Å”okolÄdÄ.
Zaķim Ŕodien liela diena,
olas jÄstiepj simts un viena.
Tiks tÄs krÄsotas un sistas,
TÄ kÄ bÄlÄs ciema vistas !
Kad pÅ«poli izsprÄguÅ”i un
Kurmji alÄs sten aiz laimes,
KlÄt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!
LieldienÄs galvenais ir pareizi nokrÄsot olas
Un atrast Ä«sto zaÄ·i!!!
Vecais zaÄ·is acis bola,
Sieva atkal sÄž uz olÄm,
ZaÄ·u bÄrni apkÄrt lÄkÄ
Un aiz prieka skaļi brÄkÄ.
Var vista olai lepoties:
Nu uzzinÄju cepoties,
Ko nezinÄju dÄdama,
Es arÄ« esmu Ädama!
ZaÄ·is raibo vistu pļaukÄ,
Ka tÄ olu nedÄj laukÄ.
Tupi pats un acis boli,
Nevis visiem olas soli
Vistas dÄrzÄ acis bola,
Tai ir pazudusi ola.
Zaķis laimīgs, labu omu,
Lec ar lielu, pilnu somu!
Lieldienas ir jauki svÄtki,
ApkÄrt rikÅ”o zaÄ·u bari.
Visi mÄjinieki strÄdÄ
Un par raibÄm olÄm gÄdÄ.
GlabÄsim Lieldienu saulÄ«ti sirdÄ«s,
GlabÄsim Lieldienu prieku arvien,
Lai pazÅ«d tumsa, kas dvÄselÄs tirdÄ«.
Lieldienu saule lai atspīd arvien!
ZaÄ·Ä«ts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziÅÄ nes lielu prieku,
IzdalÄ«dams to kÄ nieku!
ZaÄ·is tup un acis bola,
ViÅam nenÄk laukÄ ola:
ApzvÄru pie savu ausu,
Neielaisties vairs ar strausu!
Jau pÅ«poli mežu ielokÄ zied,
Un vizbulÄ«tes ÄnÄ smaida.
Ik lapiÅa saulei dziesmiÅu dzied,
Un siltus sveicienus Tev sūta.
Olas krÄso timurieÅ”i,
Olas krÄso skauti.
Tikai Lieldientrusītim,
NekrÄsoti pauti.
Klausījosi, brīnījosi,
Kas aiz kalna gavilÄja.
LieldieniÅa braukÅ”us brauca
Asnus veda vezumÄ.
Ai zaķīti, garausīti,
KÄ es tevi sen gaidiju.
Ar raibÄm oliÅÄm,
Ar kadiÄ·u ziedieÅiem.
LieldienÄs ik pavasari
ApkÄrt rikÅ”o zaÄ·u bari
VisÄs mÄjÄs Äakli strÄdÄ
Un par raibÄm olÄm gÄdÄ.
Nac nÄkdama LieldieniÅa,
Visi Tevi gaida jautri,
PaspÄlÄÅ”os es ar Tevi,
Manas jaukÄs LieldieniÅas!
Auksti vÄji norimuÅ”i,
MÄkulÄ«Å”i izgaisuÅ”i.
Veras plaÅ”a debestiÅa,
AtnÄk gaiÅ”a LieldieniÅa.
PÄri laukiem zaÄ·is cilpo,
TÄ, ka vÄjÅ” gar ausÄ«m svilpo.
NevaicÄsim kurp tas nesas,
Lai tik nenes olas vecas!
ZaÄ·Ä«ts aiziet ciku,caku-
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziÅÄ nes lielu prieku,
IzdalÄ«dams to kÄ nieku!
Augstu Ŕūpoties,
TÄlu lÅ«koties,
Olu grozÄ ievelties
Un no sirds tÄs pieÄsties!
SvÄtkos olas katrÄ stÅ«rÄ« ā gultÄ,
DÄrzÄ, putnu bÅ«rÄ«.
Kas mums tÄs ir atnesis?
Tas jau mūsu garausis!
LieldienÄs, lai saule silda, Olas tavu punci pilda,
Kad no ŔūpolÄm bÅ«s miers,
KÄrosies jau JÄÅu siers.
LieldieniÅa liela diena kamÄr, nepiedzeries silta piena.
Atgooja Lieldienīte
Par kolniem, par lejom
Ai meikstiem peirÄgiem,
Ai cosnom Å«lom