Apsveikumi Sieviešu dienā, 8 martā

Apsveikumi Sieviešu dienā, 8 martā

Astotais marts ir tā diena,
Kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus
Un mīļus apskāvienus!

Kad pavasaris mostas, saule mirdz,
Un ziedi ceļas no zemes sirds.
Tulpes krāšņas kā smaidi kvēli,
Par godu sievietēm – maigām, cēlām.

Ar sievišķību trauslu, cēlu
Ik dienas Tu starp ļaudīm ej,
No sevis labestības gaismu
Caur smaidu viņu sirdīs lej.
Tu proti atrast labu vārdu,
Ikvienam, kas Tev pretī nāk,
Un arī mierinošu glāstu,
Ja kādam ļoti, ļoti sāp!

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Lai Tev ceļi rozēm vijas,
Lai Tev seja priekā mirdz,
Lai laime visur pretī stājas,
Tev novēlu no visas sirds.

Dejo un dziedi,
Skūpsti un mīli,
Skaistākos sapņus,
Pārvērt par dzīvi.

Ar balodīšu pastu
Tev sūtu baigo nastu
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas!

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas sauli nes,
Nav par tavām rokām labām
Siltākas uz pasaules.

Esi sieviete grēcīga, esi lepna un spēcīga!
Esi kā putna spārni, vēzienā atvilkti!
Drīksti visu, ko sieviete drīkst,
Celies augstu, lido tālu, esi laimīga!

Sievietēm mātēm,
sievietēm – sievām,
meitenēm seksīgām,
pusaudzēm tievām,
naciķu liegti,
mēs spītējot biedam,
dāvājam ziedus
vēl skaistākam ziedam!

/Jonijs/

Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – tu skaistākā starp puķēm —

Tava zieda kausā ģifts un medus,
un pat eņģelim, kas sniedzas dzert to,
dziļi ceļos vajadzētu pakrist,
gaišo pieri trīs reiz pīšļus skarot,
Sieviete — tu esi skaistākā starp puķēm!

Sieviete — tu esi maija vakars,
kas caur pirkstiem spožas zvaigznes bārsta,
kurām pielīst upe, mežs un sirdis
jaunās, izsalkušās, neprātīgās —
pielīst, pagurst mirdzumā un gaismā.

Sieviete — tu esi gluda čūska,
kas vismīļāki mēdz ritināties
vijolīšu zilos pudurīšos,
cieši slēpjot divstaklaino mēli.
Tikai brīžam pazib skatos tavos
asas, saltas, zilganzaļas acis,
saltās trīsās nodrebinot sirdi.

Sieviete, tu — svešs un blāzmains putnis,
kas ar karstām, mīkstām dūnu krūtīm
sirdīs izperina daudzkrāsainas
teikas, varvīksnas un sapņus — sapņus…

Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.

Kā rožu krūmi,
sievietes mēs esam,
ko līdz pat salnām
ziedu košums sedz,
un vilinām, un
priecājamies sevī,
ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
sievietes mēs esam,
kas tūkstoš krāsām
liegi sirdi glauž;
kā naktsvijoles, kuras
mēness naktī
ar smaržu stariem
sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
daudzveidīgas esam,
kā viļņi, kas
pār jūras klaidu klīst;
ja vīrietis būs
prasmīgs juvelieris,
tam rokās nonāks
dārgakmenis īsts!!!

Lai mākoņi izklīst, saule laistās,
Lai cerību koki debesis skar,
Lai visu labo, cēlo un skaisto
Dzīvē vēl izbaudīt var.

Ja tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.

Esi vienmēr kustīga,
šiverīga, lustīga,
Bēdas lai Tev nestāv priekšā,
Laime lien pa logu iekšā.

Lai zem Tava loga,
Vienmēr roza rozes zied,
Un zem Tavām roza rozēm
zalja varde dzied!

Sieviete – dieviete
Vīrietis – velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns.