Jāņu Apsveikumi, Jāņu Pantiņi smieklīgi ir tradicionāla latviešu svētku sastāvdaļa, ko cilvēki dzied Jāņu tautasdziesmas un izmanto, svinot vasaras saulgriežus jeb Jāņus.
Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi.
Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs,?
Mīlas nakti izbaudīs!
Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
kam tāds kažoks balts un plats.
Tas ir Jāņu tēvs zem grādiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads…
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs …
Lai tad puto Jāņu alus,
Jāņu siers lai zobos drūp ,
un no kontrabandas gaļas,
šašliks cepinoties mums kūp!
Kas tur brēca kas tur kliedza pašā Jāņu vakarā.
Jānītis lēca ugunī Velns zin kādā sakarā!
Visa laba Jāņu zāle ko plūc Jāņu vakarā,
Kas to zāli uzpīpēja, guļ trīs dienas bezfilmā.
Nafig man tie Līgo svētki,
Vienu reizi vasarā!!!
Kad es gribu.Tad es dzeru,
Kaut vai rītā vakarā!!
Līgo vakars zemi klāj,
Jāņa tēvs pār laukiem slāj,
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis surogāts!
Jānis ienāk šķūnī,
Iekrīt vislielākajā būrī.
Vajag viņam palīdzību
Viņa sieva dod tikai miermīlību.
Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!
Aizsamirsa, aizsamirsa
Jāņa diena netureta!
Siesim sieru palagā,
Turesim Jāņa dienu.
Es redzēju Jāņu nakti
Trīs saulītes uzlēcam.
Viena zelta, otra vara,
Trešā tīra sudrabiņa.
Salatēvs pār lauku brien,
Slēpju nav, jo zāle vien!
Pāri plecam vilku vāle, eglīte
un Jāņu zāle!
Puiši uz meitiņām lūkojas,
Meitas uz puišiem līgojas.
Vainadziņš galviņā neturas,
Jāņa naktī viss notiekas….
Atkal uzbrūk līgotāji-
Alus, siera prasītāji.
Jānis iet uz visu banku,
Nopērk Latgalītē tanku.
Stūrainīti sieru sēju
Deviņdesmit stūrīšiem,
Lai sanāca Jāņu bērni
Deviņdesmit novadiem.
Alutiņi, alutiņi,
Ko darīji Jānīšam?
Jānīts nāca pagalmā,
Sētas mietus turēdams!
Sanākati, Jāņa bērni,
Augsta kalna galiņāi,
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita:
I sievāmi, I meitāmi
Koši ziedu vainadziņi.
Sīkas puķes, lielas puķes
Ziedēj visu vasariņu.
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti.
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Lai Jāņu naktī līksms gars
Un jāņabērnu vesels bars!
Visas bija jāņuzāles,
Ko plūc Jāņu vakarāi,
Visi bija jāņubērni,
Kas Jānīti daudzināja.
Īsa, īsa Jāņu nakts
Pār visāmi naksniņāmi ?
Te satumsa, te uzausa
Pie Jānīša uguntiņas.
Prieku, līksmi līgo svētkos
Arī veiksmi papardgrēkos,
Tad vēl šašliks, uguns liesmas
Draugu pulka līksmas dziesmas.
Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienas gaidīdams:
Nu atnāca jāņu diena,
Nu naudiņa jatērē.
Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.
Augstu šūpoties,
Zemu lūkoties!
Jāņu zāli salasīt,
Papardziedu uzmeklēt!
Jāņu ugun’ kurināt,
Siera ritul’ ripināt!
Dziesmas skaļi izdziedāt,
Jāņu alu padzerties!
Iekš papardītēm Jānis elsa,
Un kaut ko Līgai ausī melsa,
No rīta Jānim mute sausa,
Un Līga jož pēc alus kausa.
Jānīts sēdi kalniņā,
Zāļu nastu mugurā:
Cik zālīšu nastiņā,
Tik tev siera gabaliņu.
Jāņu vārds likts nejau jokam
Bet gan atbildīgam slogam
Mazuļus ik svētkus gādāt
Un par cieminiekiem gādāt
Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!
Par papardes ziedu dainots
Un stāstīts bezgala daudz.
Bet tikai vienureiz gadā
To cilvēkiem ieraudzīt ļauts.
(K.Apškrūma)
Es iesviežu Jāņu zāles
Pašā Jāņa gultiņā,
Lai Dievs dod Jānišam
Citgad otru gulētāju.
Jānis sēd kalniņāi,
Jāņu zāle rociņāi.
Tu, Jāniti, zilzobiti,
Nāc manāi sētiņāi.
Kas guleja Jāņu nakti,
Tas par velti neguleja;
Tas taisija cilveciņu
Ar visiem zābakiem.
Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?
Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.
Nākat šurpu, nākat šurpu,
Viņas puses līgotaji;
Ja jūs šurpu nenāksiet,
Mēs jau turpu neiesim.
Kas tie tādi līgotaji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.
Jāņu naktī Tevim vēlu,
Tavu dēlu varen cēlu,
Lai tas Tevi stipri spaida,
Tikai nepaliec kā skaida!
Papardēs pa Jāņu nakti
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši
Drošu seksu izjaukuši.
Jautri, jautri Jāņus gaidu
Ar šašliku vēderā!
No lūsīša baidījos,
Par šašliku priecājos!
Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk jāņabērni
Jāņu svētkus nosvinēt.
Visa laba jāņuzāle,
Ko plūc Jāņu vakarā,
Visas labas Līgo dziesmas,
Ko dzied Jāņu vakarā!
Pār kalniņu Jānīts brauca
Ar to ziedu vezumiņu,
Še puķīte, tur puķīte,
Lai zied visa pasaulīte!
Visi gaida Jāņu dienu,
Meitas gaida, puiši gaida,
Puišiem alu, puišiem sieru,
Meitām zāļu vainadziņu.
Devīgā nakts ar mūžības smaržu
Reibina, liesmo un skan
Gadu simteņiem cauri un pāri…
Jāņi, jāņi
Atnāk ātri,
Atnesdami vainadziņus
Ar ozola lapiņām!
Jāņi gada svētki
Domājams arī gada grēki.
Ja ir alus pudele rokā
Tad mašīna nebūs kokā.
Kamēr auga jāņu zāle
Tikmēr Jānis jāņus svin,
Kad ir jāņi nosvinēti,
Tad zālīte novītusi.
…Ja reibt, tad tikai no papardes zieda,
Ja slīgt, tad tikai apskāvienos,
Ja zaudēt, tad tikai skaidro saprātu…
Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Lai jau jāņu ugunis
Apņirdz visus mūs
Un, lai smarža no papardes
Apreibina Jūs.
Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.
Visas puķes noziedējšas,
Papardīte neziedējse;
Tā ziedēja Jāņa nakti
Sudrabiņa ziediņiem.
Visas labas tās zālītes
Līgo dienas vakarā
Vēl labākas tās vālītes
Kas meitiņai rociņā
Visa bija Jāņa zāle,
Ko rauj Jāņa vakarā;
Papardīte, tā nebija
Tai ziediņi neziedēja.
Vai, baltais āboliņš,
Neaudz ceļa maliņā,
Ies garam Jāņa bērni,
Tie jau tevi izplūkās.
Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja!
Nākat šurpu, Jāņa bērni,
Nākat lieli, nākat mazi!
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.
Man izkrita zelta sakta,
Jāņa nakti līgojot;
Jauni puiši, pacēluši,
Pabučojši atdodiet!
Tie senāk katoļiem bijuši lieli svētki, kurus svētījuši trīs dienas. Vasaras svētku naktī burvji un raganas staigājuši apkārt. Tāpēc Vasaras svētku rītā govis nedzinuši ganos, jo bez rasas apburtā zāle vairs nebijusi kaitīga. Vasaras svētkos pušķojuši istabas ar bērziem un kalmēm. Gani pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas sieru.
/B. Eriņa, Latgale./
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.