50 Dzejoļi dzimÅ”anas dienÄ ir skaista un personÄ«ga veida izpausme, lai izrÄdÄ«tu savu mÄ«lestÄ«bu, cieÅu un labus vÄlÄjumus jubilÄram vai jubilÄrei.
Kas dienas bijuÅ”Äs var pÄrskaitÄ«t,
Arvien nÄk jaunas aizgÄjuÅ”o vietÄ,
Un gadi tad starp tÄm kÄ dzintars spÄ«d,
Un jaunas zvaigznes sijÄ laika sietÄ.
Ä»auj novÄlÄt Tev dzimÅ”anas dienÄ laimi,
Lai tavÄs dienÄs gaismas staru daudz!
Ja ceļŔ ir grÅ«ts, lai apkÄrt draugu saime,
Kas roku sniedz un tÄlÄk sauc.
Lai Tava sirds,
Kas tik daudz jūt,
Å o zemi mÄ«lÄt nenobeidz,
Un visa pasaule Tev būtu
KÄ zieds, kas veras pirmoreiz.
Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viÅos dejots, mÄ«lÄts, smiets
Å iem gadiem netici,
Un sevi jaunu jūti,
VÄl jÄveic viss, kas dzÄ«ves kausÄ liets.
DebesÄ«s tÅ«kstoÅ”i zvaigžÅu spÄ«d,
Savu tur grūti saskatīt.
MeklÄ!
Roku pÄc skaistÄkÄs zvaigznes sniedz,
Nebaidies,
tieŔi sirdī liec!
DzÄ«vÄ ir bezgala daudz laimes,
Un vajag tikai pastiept rokas,
Lai viss, ko Tu vÄlies ā
Mīla, Draudzība un Prieks,
Sabirtu tajÄs kÄ zvaigznes
No zaļganÄm vasaras debesÄ«m!
Palecies un iekliedzies
Bet tÄpÄc uzreiz nekaunies
Jo priekÄ visi pasmiesies
Un joks Tavs būs jau izdevies
Un tomÄr, ja kÄds nesmÄjÄs
Tad dzÄ«vot viÅam jÄmÄcÄs
Jo dzÄ«vÄ viss ir jÄsasniedz
Pat asaras no smiekliem vien!
DažkÄrt dzÄ«vÄ netiek dota otra iespÄja, tÄpÄc novÄrtÄ to, kas Tev ir, jo to tik viegli var pazaudÄtā¦
LÄ«ksmai dienai ā putnu dziesma,
Aukstai ā ugunskura liesmu,
Labam miegam ā jÅ«ras Å”alku,
LielÄm slÄpÄm ā rasas malku,
Karstai dienai ā vÄju lÄnu,
Nogurumam ā vÄsu Änu,
SkumjÄm ā pÅ«polmÄ«kstu glÄstu,
TukÅ”iem brīžiem ā brÄ«numstÄstu,
TumÅ”ai naktij ā zvaigžÅu lietu,
SirdÄ« mÄ«lai ā siltu vietu!
Lai Tevi pÄrklÄj eÅÄ£elis ar spÄrnu,
Lai labajam tas TevÄ« vienmÄr sargs;
Lai nezÅ«d tumsÄ Tava ceļazvaigzne,
Jo dzÄ«ves ceļŔ ir nežÄlÄ«gs un bargs.
Lai nekrietnÄ«bai nebÅ«tu Tu Ärta,
Bet allaž bÅ«tu kÄdam glÄbejs krasts;
Lai dvÄsele ka skaidravots ir vÄrta
Ikvienam, kas grib spÄka malku rast.
Prieks par maiju,
prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
NÄk mÅ«s sveicinÄt.
Savukart mÄs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klÄt.
Lai allaž tÄds ugunskurs TevÄ«,
Ko neapdzÄÅ” rudenÄ«gs laiks,
Un, pasmaidot bÄrdÄ un sevÄ«,
JoprojÄm dvÄselÄ paliec
Gan ÄrkŔķains, gan dÄliju maigs !
Lai TavÄm rokÄm vienmÄr ir ko darÄ«t
Lai TavÄ makÄ vienmÄr ir pÄris monÄtu.
Lai saule vienmÄr spÄ«d TavÄ logÄ,
Lai lietum vienmÄr seko varavÄ«ksne,
Lai draugs vienmÄr pastiepj palÄ«dzÄ«gu roku
Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.
KÄ ozoliÅÅ”, kas piedzimis no zÄ«les,
Un savÄs saknÄs zemes spÄku smeļ,
TÄ jÅ«su sirdis pilnas svÄtÄs mÄ«las,
Pret sauli savu mazo bÄrnu ceļ.
Lai puisÄns aug, lai vÄrdu nÄsÄ godam,
Lai mūža ÄzÄ pats sev laimi kaļ,
Lai visur viÅa gaiÅ”Äs pÄdas rodam,
Lai viÅa prieks kÄ rudzu asni zaļŔ,
Lai puisÄns aug un katru darbu mÄ«lÄ,
Lai dzÄ«ves gudrÄ«bu sev sakrÄt prot,
KÄ ozoliÅÅ”, kas reiz piedzimis no zÄ«les,
MÄk dzimtenei un dzimtai godu dot!
Lai atnÄk ā¦., lai krÄsni kÄds iekur,
Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
Lai atnÄk ā¦, lai apsÄžas blakÄm
Un aizved pa pasaku takÄm
Un palīdz būt stiprai un lielai ,
Kad jÄpÄriet pÄri tai ielai,
Ko saucam par dzÄ«vi ā¦.
Kaut kur ir pļava ā
Viena vienÄ«gÄ pasaulÄ- Tava!
NaktÄ«s viÅa Tev sapÅos smaržo
Un rÄ«tos vÄl ilgi uz lÅ«pÄm
Jūti medus garŔu
Lai arī Tev pieder pļava,
KurÄ tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.
SavÄ dzimÅ”anas dienÄ Tu vari
Atļauties mazliet vairÄk ā Tu vari
SkaļÄk runÄt nekÄ parasti,
Tu vari vairÄk Äst,
Tu vari vairÄk iedzert nekÄ parasti ā
Un saldi noreibt,
Bet ja kļūst karsti ā tu vari
IzÄ£Ärbties mazliet vairÄk nekÄ parasti!!
Dzīves pulkstenis steigai par spīti
Zvana tev Å”odien atmiÅu brÄ«di.
Gads TavÄ gaitÄ nav bijis par lieku
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
TÄ«rumam lÄ«dzÄ«gs Tavs darbÄ«gais mūžs ā
Ražens gan svelmÄ, gan vÄji kad pÅ«Å”.
Atskaties, priecÄjies, rÄ«tdienu sveic,
Ieklausies ā visi paldies Tev teic.
(J.RabŔa)
Lai Tavs pavards dvÄseli silda
Gadi sudraba ledos kaut iet.
VÄl TavÄ dÄrzÄ puÄ·u ir gana,
VÄl kÄ dÄrzs Tava dvÄsele zied!
Palūdz pavasari,
Lai tas spÄku aizdod.
PalÅ«dz puteÅiem,
Lai gadiem pÄdas jauc.
PalÅ«dz paÅ”ai sirdij ā tÄ vislabÄk zinÄs,
KÄdus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumÄ nestas aiziet dienas,
DzÄ«ves jÅ«rÄ saplÅ«st vienuviet.
Lai vÄl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne, darbi veicas, gaiÅ”as dienas rit.
Ik katram dzÄ«vÄ ir savs stikla kalns,
KÄds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No Ä«sta ā vai no izdomÄta zeltaā¦
BÅ«t vienmÄr veselai un jaunai
Un just, ka spÄks pÄr malÄm iet,
Aiz spÄka pÄrpilnÄ«bas raudÄt,
Aiz spÄka pÄrpilnÄ«bas smiet.
Un zvaigzenes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedÄt
Un magonīŔu gultu taisīt
Un rožu paladziÅu klÄt.
No rītiem pamosties aiz laimes
Ar basÄm kÄjÄm dÄrzÄ skriet.
BÅ«t vienmÄr veselai un jaunai,
Un just, ka paÅ”as sirds vÄl zied!
/Ä. Elksne/
Es Åemu debess gabaliÅu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klÄt,
VÄl pÅ«polus un smaržu pilno silu,
To visu vÄlos Tev es uzdÄvinÄt.
Å ai apsveikumÄ sÅ«tu bÄrzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstoŔs lazdas zars,
Un vÄl simtstÅ«kstoÅ”s dzimtÄs puses nieku,
Kas Tavai sirdij prieku dÄvÄt var.
(KornÄlija ApÅ”krÅ«ma)
AtvÄli laiku sapÅiem,
Jo tie tevi aiznesÄ«s lÄ«dz pat zvaigznÄm.
AtvÄli laiku kad mÄ«lÄt un bÅ«t mÄ«lÄtai,
Jo tÄ patiesi ir debesu dÄvana.
AtvÄli laiku, lai radzÄtu, kas notiek ap tevi,
Jo diena ir par īsu lai ļautos savtībai.
AtvÄli laiku smiekliem,
Jo smieki ir dvÄseles mÅ«zika!
NeslÄpes no dzÄ«ves!
Neieraujies sevī, i
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekŔu.
JÅ«ti dziļÄk, mÄ«li spÄcÄ«gÄk!
Dzīvo ŠEIT un PAŠLAIK!
Jo vakardienas vairs nav, bet rÄ«tdiena vÄl nav pienÄkusi.
Ir TE un Å OBRÄŖD.
Es tev dzÄ«vÄ«bu devu, bet nespÄju dzÄ«vot tavÄ vietÄ.
Varu mÄcÄ«t tev daudz ko, bet mÄcÄ«ties nevaru piespiest.
Varu virzienu norÄdÄ«t, taÄu nespÄju vienmÄr bÅ«t klÄt.
Tavu brÄ«vÄ«bu atzÄ«t varu, bet ne par ko atbildÄt.
Varu baznÄ«cÄ tevi ievest, bet par ticÄ«gu nespÄju darÄ«t
Varu mÄcÄ«t, kas labs un kas ļauns, bet ne vienmÄr lemt tavÄ vietÄ.
Varu nopirkt tev skaistas drÄnas, bet ne tavu dvÄseli post.
Es varu tev padomus dot, bet tev jÄizŔķir, vai tos pieÅemt.
Varu mÄ«lestÄ«bu tev dot, bet nespÄju piespiest ar varu.
Es varu tev mÄcÄ«t bÅ«t draugam, bet nespÄju darÄ«t par draugu.
Varu iemÄcÄ«t dalÄ«ties, bet ne padarÄ«t nesavtÄ«gu.
Varu mÄcÄ«t tev bijÄÅ”anu, bet ne prasÄ«t, lai izrÄdi cieÅu.
Varu skumt, ka zÅ«d tava slava, bet nenosodÄ«t skolotÄjus.
Varu padomus dot tev par draugiem, bet ne izŔķirt, kuri būs īstie.
Varu pamÄcÄ«t tevi par seksu, bet ne noturÄt tevi par tÄ«ru.
Varu stÄstÄ«t tev dzÄ«ves stÄstus, bet nespÄju celt tavu slavu.
Par dzerÅ”anu man daudz ko stÄstÄ«t, bet vai tÄlab tu atteiksies dzert?
Par zÄlÄ«tÄm brÄ«dinÄt varu, taÄu nespÄju tev tÄs liegt.
Varu teikt tev par cÄliem mÄrÄ·iem, bet tev paÅ”am tie jÄaizsniedz.
Varu ļaut, lai tu paliec par aukli, tomÄr nespÄju galvot par tevi.
Varu mÄcÄ«t bÅ«t palÄ«dzÄ«gam, bet kÄ iemÄcÄ«t žÄlsirdÄ«bu?
Varu brÄ«dinÄt tevi par grÄku, bet kÄ iemÄcÄ«t tikumÄ«bu?
Varu mÄ«lÄt kÄ bÄrnu tevi, bet ne sÄdinÄt Dieva klÄpÄ«.
Varu aizlÅ«gt par tevi, bet katram paÅ”am jÄstaigÄ Dieva ceļi.
/KÄdas MÄtes domas auklÄjot savu bÄrnu./
Aizzied ziedi un virpuļo sniegi,
Gadi tÄpat.
PlÄ«vo pavardÄ silta guns,
AtmiÅas arÄ« tÄpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas bÅ«s ā tÄpat.
Ar cerību gaiŔajiem stariem,
PÄr klusajiem gadsimta mūžības gadiem
JubilÄram vecums kaulos jau lien,
Balts sniegs matos gudrību sien,
Bet Laimes mÄte pidžamu diedz!
Ar labu vÄrdu sauli vadi
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un tavi nodzīvotie gadi
KÄ labi vÄrdi skanÄs pasaulei.
ApkÄrt ā draugus,
ApkÄrt ā smaidus,
ApkÄrt ā jokus,
ApkÄrt ā priekus,
LejÄ ā zemi,
AugÅ”Ä ā zvaigznes,
UguntiÅu vidiÅÄ!
Ar vÄlÄjumu draudzÄ«gu un gaiÅ”u
MÄs nÄkam tevi jubilejÄ sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu,
Lai dvÄsele sirdsmierÄ gavilÄ!
AtnÄk dienas,
Aiziet dienas,
Gadi vijas gredzenÄ
Balti sniegi,
Zelta sapÅi
Satin dzÄ«vi kamolÄ.
Bez mitas gadu kamols tinas,
Skrien pÄri pavasar`s un sniegs.
Nav smagie brīži jÄatceras,
Lai paliek tikai atmiÅas un prieks!
Brīnumu ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu
Jaunība sev pati kaļ.
AugÅ”Ä, augÅ”Ä,
Nesnaud ilgi!
Dzīve sauc,
Kalni zilgi.
Strauti Äalo,
Lapas plaukst,
Putni lido,
Niedres Äaukst.
Airi tver ā
StraumÄ nÄc,
Dzīves upe
GarÄm krÄc.
Daudz vairÄk par mantu un zeltu
SpÄj dÄvÄt cilvÄka sirds,
LÅ«k, tÄpÄc Ŕīs rindas Tev veltu,
Par to Ŕis paldies Tev mirdz!
DebesÄ«s ir divpadsmit mazi eÅÄ£elÄ«Å”i ā
DeviÅi debesÄ«s rotaļÄjÄs,
Divi uz zemes blÄÅojÄs,
Bet viens, vismīļÄkais, tagad lasa Å”o ziÅu,
KurÄ teikts,
Ka jubilejÄ viÅÅ” tiek sveikts!
DzimÅ”anas dienÄ sirsnÄ«gs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
āVieglu Tavu dzÄ«ves gaitu,
Prieka dienÄm nejust skaitu!ā
DzÄ«ve ir izaicinÄjums ā pieÅem to!
DzÄ«ve ir mÄ«lestÄ«ba ā dalies tajÄ!
DzÄ«ve ir sapnis ā Ä«steno to!
DzÄ«ve ir spÄle ā piedalies tajÄ!
DzÄ«ve ir laimes spÄle,
Å em pretÄ« visu, ko tÄ sniedz,
Å em uz brÄ«di, zinÄdama,
Ka pasaulÄ nav nekÄ mūžīga.
Dzīve ir raiba dzija,
Un tÄs gÄjiens grÅ«ts, bet skaists.
NeskaitÄ«sim dienas, kurÄs lija,
Mirkļus skaitÄ«sim, ko žÄl bij projÄm laist!
DzÄ«ve nepiestÄj ostÄ kÄ kuÄ£is,
Aicinot līdzi, kur Dienvidi zied,
DzÄ«ve ir kÄ iela un bruÄ£is,
Kas jÄceļ paÅ”am, lai tÄlÄk var tikt!
Dzīve nevar apnikt,
Ja to uzÅem kÄ spÄli.
SpÄlÄ ne vienmÄr
Var tikai uzvarÄt!
DzÄ«vot brÄ«numÄ un noturÄties,
Å Å«poles pÄr ŔķÄrskoku dzÄ«t,
Lai tad aizturÄtÄ elpÄ spÄtu
Pasauli kÄ jaunu ieraudzÄ«t!
Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapÅus, ilgas tai,
Lai TavÄs pÄdÄs Laimes mÄte staigÄ,
Lai prieks ir katrai dienai Tavai.
Esi sieviete grÄcÄ«ga, esi lepna un spÄcÄ«ga!
Esi kÄ putna spÄrni, vÄzienÄ atvilkti!
Drīksti visu, ko sieviete drīkst,
Celies augstu, lido tÄlu, esi laimÄ«ga!
Es vÄlu Jums vÄrpatas sÄ«kstumu,
Kad nestundu Änojums mÄc!
DzÄ«ves maizei nemeklÄt mÄ«kstumu,
Savam ceļam gaiÅ”umu saglabÄt
No tÄs zvaigznes, ko slÄ«pÄjis prÄts!
Es nevaru Tev dÄvÄt rožu smaržu
Un nevaru Tev laimi plaukstÄs likt.
Jo katram sava roze jÄizsmaržo,
Un katram sava laime jÄatrod.
Es zinu, nÄks diena,
Kad laime tev savas rokas pretī sniegs,
Kad tava seja smaidīs,
Jo tavÄ sirdÄ« bÅ«s mÄ«lestÄ«ba ā
Jūtas, kas paceļ debesīs!
No lielÄ visuma
SpÄkus smelt.
No brÄ«niŔķÄs dzÄ«ves
Prieku gūt.
Ar pÄrbaudÄ«jumiem tiekoties
GudrÄkam, stiprÄkam kļūt.
SaglabÄt sevÄ«
Visu labo un gaiŔo,
DalÄ«ties tajÄ ar citiem,
Un vienmÄr prast laimÄ«gam bÅ«t.
ā NebaidÄ«ties un tikai uz priekÅ”u iet,
Sekot saviem sapÅiem, mÄrÄ·iem
Un paÅemt visas iespÄjas ciet.
Baiba Magone
dzejolis dzimÅ”anas dienÄ skaisti dzejoļi dzimÅ”anas dienÄ dzimÅ”anas dienas dzejoļi dzejoļi dzimÅ”anas dienÄ 50 gados