50 Dzejoļi dzimšanas dienā ir skaista un personīga veida izpausme, lai izrādītu savu mīlestību, cieņu un labus vēlējumus jubilāram vai jubilārei.
Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika sietā.
Ļauj novēlēt Tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts, lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Lai Tava sirds,
Kas tik daudz jūt,
Šo zemi mīlēt nenobeidz,
Un visa pasaule Tev būtu
Kā zieds, kas veras pirmoreiz.
Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dejots, mīlēts, smiets
Šiem gadiem netici,
Un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic viss, kas dzīves kausā liets.
Debesīs tūkstoši zvaigžņu spīd,
Savu tur grūti saskatīt.
Meklē!
Roku pēc skaistākās zvaigznes sniedz,
Nebaidies,
tieši sirdī liec!
Dzīvē ir bezgala daudz laimes,
Un vajag tikai pastiept rokas,
Lai viss, ko Tu vēlies –
Mīla, Draudzība un Prieks,
Sabirtu tajās kā zvaigznes
No zaļganām vasaras debesīm!
Palecies un iekliedzies
Bet tāpēc uzreiz nekaunies
Jo priekā visi pasmiesies
Un joks Tavs būs jau izdevies
Un tomēr, ja kāds nesmējās
Tad dzīvot viņam jāmācās
Jo dzīvē viss ir jāsasniedz
Pat asaras no smiekliem vien!
Dažkārt dzīvē netiek dota otra iespēja, tāpēc novērtē to, kas Tev ir, jo to tik viegli var pazaudēt…
Līksmai dienai – putnu dziesma,
Aukstai – ugunskura liesmu,
Labam miegam – jūras šalku,
Lielām slāpēm – rasas malku,
Karstai dienai – vēju lēnu,
Nogurumam – vēsu ēnu,
Skumjām – pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem – brīnumstāstu,
Tumšai naktij – zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai – siltu vietu!
Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābejs krasts;
Lai dvēsele ka skaidravots ir vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.
Prieks par maiju,
prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
Nāk mūs sveicināt.
Savukart mēs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klāt.
Lai allaž tāds ugunskurs Tevī,
Ko neapdzēš rudenīgs laiks,
Un, pasmaidot bārdā un sevī,
Joprojām dvēselē paliec
Gan ērkšķains, gan dāliju maigs !
Lai Tavām rokām vienmēr ir ko darīt
Lai Tavā makā vienmēr ir pāris monētu.
Lai saule vienmēr spīd Tavā logā,
Lai lietum vienmēr seko varavīksne,
Lai draugs vienmēr pastiepj palīdzīgu roku
Un lai dievs pilda Tavu sirdi ar prieku.
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis pilnas svētās mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža ēzē pats sev laimi kaļ,
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zaļš,
Lai puisēns aug un katru darbu mīlē,
Lai dzīves gudrību sev sakrāt prot,
Kā ozoliņš, kas reiz piedzimis no zīles,
Māk dzimtenei un dzimtai godu dot!
Lai atnāk …., lai krāsni kāds iekur,
Ar priecīgu dzirksteļu sietu,
Lai atnāk …, lai apsēžas blakām
Un aizved pa pasaku takām
Un palīdz būt stiprai un lielai ,
Kad jāpāriet pāri tai ielai,
Ko saucam par dzīvi ….
Kaut kur ir pļava –
Viena vienīgā pasaulē- Tava!
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo
Un rītos vēl ilgi uz lūpām
Jūti medus garšu
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā tikai atliek ieiet
Un kur Tu būsi laimīga.
Savā dzimšanas dienā Tu vari
Atļauties mazliet vairāk – Tu vari
Skaļāk runāt nekā parasti,
Tu vari vairāk ēst,
Tu vari vairāk iedzert nekā parasti –
Un saldi noreibt,
Bet ja kļūst karsti – tu vari
Izģērbties mazliet vairāk nekā parasti!!
Dzīves pulkstenis steigai par spīti
Zvana tev šodien atmiņu brīdi.
Gads Tavā gaitā nav bijis par lieku
Nesis gan rūpes, gan dzīvesprieku.
Tīrumam līdzīgs Tavs darbīgais mūžs –
Ražens gan svelmē, gan vēji kad pūš.
Atskaties, priecājies, rītdienu sveic,
Ieklausies – visi paldies Tev teic.
(J.Rabša)
Lai Tavs pavards dvēseli silda
Gadi sudraba ledos kaut iet.
Vēl Tavā dārzā puķu ir gana,
Vēl kā dārzs Tava dvēsele zied!
Palūdz pavasari,
Lai tas spēku aizdod.
Palūdz puteņiem,
Lai gadiem pēdas jauc.
Palūdz pašai sirdij – tā vislabāk zinās,
Kādus gadus atpakaļ lai sauc.
Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz Tev ceļa zvaigzne, darbi veicas, gaišas dienas rit.
Ik katram dzīvē ir savs stikla kalns,
Kāds sapnis, kuram visu mūžu velta,
Spožs vara zirgs, vai sudrabaini salns,
No īsta – vai no izdomāta zelta…
Būt vienmēr veselai un jaunai
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Un zvaigzenes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt
Un magonīšu gultu taisīt
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes
Ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka pašas sirds vēl zied!
/Ā. Elksne/
Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos Tev es uzdāvināt.
Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūkstošs dzimtās puses nieku,
Kas Tavai sirdij prieku dāvāt var.
(Kornēlija Apškrūma)
Atvēli laiku sapņiem,
Jo tie tevi aiznesīs līdz pat zvaigznēm.
Atvēli laiku kad mīlēt un būt mīlētai,
Jo tā patiesi ir debesu dāvana.
Atvēli laiku, lai radzētu, kas notiek ap tevi,
Jo diena ir par īsu lai ļautos savtībai.
Atvēli laiku smiekliem,
Jo smieki ir dvēseles mūzika!
Neslēpes no dzīves!
Neieraujies sevī, i
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo ŠEIT un PAŠLAIK!
Jo vakardienas vairs nav, bet rītdiena vēl nav pienākusi.
Ir TE un ŠOBRĪD.
Es tev dzīvību devu, bet nespēju dzīvot tavā vietā.
Varu mācīt tev daudz ko, bet mācīties nevaru piespiest.
Varu virzienu norādīt, taču nespēju vienmēr būt klāt.
Tavu brīvību atzīt varu, bet ne par ko atbildēt.
Varu baznīcā tevi ievest, bet par ticīgu nespēju darīt
Varu mācīt, kas labs un kas ļauns, bet ne vienmēr lemt tavā vietā.
Varu nopirkt tev skaistas drānas, bet ne tavu dvēseli post.
Es varu tev padomus dot, bet tev jāizšķir, vai tos pieņemt.
Varu mīlestību tev dot, bet nespēju piespiest ar varu.
Es varu tev mācīt būt draugam, bet nespēju darīt par draugu.
Varu iemācīt dalīties, bet ne padarīt nesavtīgu.
Varu mācīt tev bijāšanu, bet ne prasīt, lai izrādi cieņu.
Varu skumt, ka zūd tava slava, bet nenosodīt skolotājus.
Varu padomus dot tev par draugiem, bet ne izšķirt, kuri būs īstie.
Varu pamācīt tevi par seksu, bet ne noturēt tevi par tīru.
Varu stāstīt tev dzīves stāstus, bet nespēju celt tavu slavu.
Par dzeršanu man daudz ko stāstīt, bet vai tālab tu atteiksies dzert?
Par zālītēm brīdināt varu, taču nespēju tev tās liegt.
Varu teikt tev par cēliem mērķiem, bet tev pašam tie jāaizsniedz.
Varu ļaut, lai tu paliec par aukli, tomēr nespēju galvot par tevi.
Varu mācīt būt palīdzīgam, bet kā iemācīt žēlsirdību?
Varu brīdināt tevi par grēku, bet kā iemācīt tikumību?
Varu mīlēt kā bērnu tevi, bet ne sēdināt Dieva klēpī.
Varu aizlūgt par tevi, bet katram pašam jāstaigā Dieva ceļi.
/Kādas Mātes domas auklējot savu bērnu./
Aizzied ziedi un virpuļo sniegi,
Gadi tāpat.
Plīvo pavardā silta guns,
Atmiņas arī tāpat.
Paldies tev, dzīve, par to, kas bija.
Par to, kas būs – tāpat.
Ar cerību gaišajiem stariem,
Pār klusajiem gadsimta mūžības gadiem
Jubilāram vecums kaulos jau lien,
Balts sniegs matos gudrību sien,
Bet Laimes māte pidžamu diedz!
Ar labu vārdu sauli vadi
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej,
Un tavi nodzīvotie gadi
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.
Apkārt – draugus,
Apkārt – smaidus,
Apkārt – jokus,
Apkārt – priekus,
Lejā – zemi,
Augšā – zvaigznes,
Uguntiņu vidiņā!
Ar vēlējumu draudzīgu un gaišu
Mēs nākam tevi jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu,
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Atnāk dienas,
Aiziet dienas,
Gadi vijas gredzenā
Balti sniegi,
Zelta sapņi
Satin dzīvi kamolā.
Bez mitas gadu kamols tinas,
Skrien pāri pavasar`s un sniegs.
Nav smagie brīži jāatceras,
Lai paliek tikai atmiņas un prieks!
Brīnumu ja satikt ceri,
Nelūkojies atpakaļ!
Laimes zvaigzni sudrabotu
Jaunība sev pati kaļ.
Augšā, augšā,
Nesnaud ilgi!
Dzīve sauc,
Kalni zilgi.
Strauti čalo,
Lapas plaukst,
Putni lido,
Niedres čaukst.
Airi tver –
Straumē nāc,
Dzīves upe
Garām krāc.
Daudz vairāk par mantu un zeltu
Spēj dāvāt cilvēka sirds,
Lūk, tāpēc šīs rindas Tev veltu,
Par to šis paldies Tev mirdz!
Debesīs ir divpadsmit mazi eņģelīši –
Deviņi debesīs rotaļājās,
Divi uz zemes blēņojās,
Bet viens, vismīļākais, tagad lasa šo ziņu,
Kurā teikts,
Ka jubilejā viņš tiek sveikts!
Dzimšanas dienā sirsnīgs sveiciens
Un tam līdzi vecais teiciens:
“Vieglu Tavu dzīves gaitu,
Prieka dienām nejust skaitu!”
Dzīve ir izaicinājums – pieņem to!
Dzīve ir mīlestība – dalies tajā!
Dzīve ir sapnis – īsteno to!
Dzīve ir spēle – piedalies tajā!
Dzīve ir laimes spēle,
Ņem pretī visu, ko tā sniedz,
Ņem uz brīdi, zinādama,
Ka pasaulē nav nekā mūžīga.
Dzīve ir raiba dzija,
Un tās gājiens grūts, bet skaists.
Neskaitīsim dienas, kurās lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist!
Dzīve nepiestāj ostā kā kuģis,
Aicinot līdzi, kur Dienvidi zied,
Dzīve ir kā iela un bruģis,
Kas jāceļ pašam, lai tālāk var tikt!
Dzīve nevar apnikt,
Ja to uzņem kā spēli.
Spēlē ne vienmēr
Var tikai uzvarēt!
Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt!
Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai Tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir katrai dienai Tavai.
Esi sieviete grēcīga, esi lepna un spēcīga!
Esi kā putna spārni, vēzienā atvilkti!
Drīksti visu, ko sieviete drīkst,
Celies augstu, lido tālu, esi laimīga!
Es vēlu Jums vārpatas sīkstumu,
Kad nestundu ēnojums māc!
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Savam ceļam gaišumu saglabāt
No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts!
Es nevaru Tev dāvāt rožu smaržu
Un nevaru Tev laimi plaukstās likt.
Jo katram sava roze jāizsmaržo,
Un katram sava laime jāatrod.
Es zinu, nāks diena,
Kad laime tev savas rokas pretī sniegs,
Kad tava seja smaidīs,
Jo tavā sirdī būs mīlestība –
Jūtas, kas paceļ debesīs!
No lielā visuma
Spēkus smelt.
No brīnišķās dzīves
Prieku gūt.
Ar pārbaudījumiem tiekoties
Gudrākam, stiprākam kļūt.
Saglabāt sevī
Visu labo un gaišo,
Dalīties tajā ar citiem,
Un vienmēr prast laimīgam būt.
– Nebaidīties un tikai uz priekšu iet,
Sekot saviem sapņiem, mērķiem
Un paņemt visas iespējas ciet.
Baiba Magone
dzejolis dzimšanas dienā skaisti dzejoļi dzimšanas dienā dzimšanas dienas dzejoļi dzejoļi dzimšanas dienā 50 gados