Dzejoļi dzimšanas dienā

Dzejoļi dzimšanas dienā ir skaista un personīga veida izpausme, lai izrādītu savu mīlestību, cieņu un labus vēlējumus jubilāram vai jubilārei.

Līksmai dienai – putnu dziesma

pēc

Līksmai dienai – putnu dziesma,
Aukstai – ugunskura liesmu,
Labam miegam – jūras šalku,
Lielām slāpēm – rasas malku,
Karstai dienai – vēju lēnu,
Nogurumam – vēsu ēnu,
Skumjām – pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem – brīnumstāstu,
Tumšai naktij – zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai – siltu vietu!

Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu

pēc

Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābejs krasts;
Lai dvēsele ka skaidravots ir vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles

pēc

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis pilnas svētās mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža ēzē pats sev laimi kaļ,
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zaļš,
Lai puisēns aug un katru darbu mīlē,
Lai dzīves gudrību sev sakrāt prot,
Kā ozoliņš, kas reiz piedzimis no zīles,
Māk dzimtenei un dzimtai godu dot!

Būt vienmēr veselai un jaunai

pēc

Būt vienmēr veselai un jaunai
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Un zvaigzenes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt
Un magonīšu gultu taisīt
Un rožu paladziņu klāt.
No rītiem pamosties aiz laimes
Ar basām kājām dārzā skriet.
Būt vienmēr veselai un jaunai,
Un just, ka pašas sirds vēl zied!


/Ā. Elksne/

Es ņemu debess gabaliņu zilu

pēc

Es ņemu debess gabaliņu zilu
Un pielieku tam sniegpulksteni klāt,
Vēl pūpolus un smaržu pilno silu,
To visu vēlos Tev es uzdāvināt.

Šai apsveikumā sūtu bērzu prieku,
Ko apzeltījis plaukstošs lazdas zars,
Un vēl simtstūkstošs dzimtās puses nieku,
Kas Tavai sirdij prieku dāvāt var.

(Kornēlija Apškrūma)

KO ES VARU UN KO ES NESPĒJU.

pēc

Es tev dzīvību devu, bet nespēju dzīvot tavā vietā.
Varu mācīt tev daudz ko, bet mācīties nevaru piespiest.
Varu virzienu norādīt, taču nespēju vienmēr būt klāt.
Tavu brīvību atzīt varu, bet ne par ko atbildēt.
Varu baznīcā tevi ievest, bet par ticīgu nespēju darīt
Varu mācīt, kas labs un kas ļauns, bet ne vienmēr lemt tavā vietā.
Varu nopirkt tev skaistas drānas, bet ne tavu dvēseli post.
Es varu tev padomus dot, bet tev jāizšķir, vai tos pieņemt.
Varu mīlestību tev dot, bet nespēju piespiest ar varu.
Es varu tev mācīt būt draugam, bet nespēju darīt par draugu.
Varu iemācīt dalīties, bet ne padarīt nesavtīgu.
Varu mācīt tev bijāšanu, bet ne prasīt, lai izrādi cieņu.
Varu skumt, ka zūd tava slava, bet nenosodīt skolotājus.
Varu padomus dot tev par draugiem, bet ne izšķirt, kuri būs īstie.
Varu pamācīt tevi par seksu, bet ne noturēt tevi par tīru.
Varu stāstīt tev dzīves stāstus, bet nespēju celt tavu slavu.
Par dzeršanu man daudz ko stāstīt, bet vai tālab tu atteiksies dzert?
Par zālītēm brīdināt varu, taču nespēju tev tās liegt.
Varu teikt tev par cēliem mērķiem, bet tev pašam tie jāaizsniedz.
Varu ļaut, lai tu paliec par aukli, tomēr nespēju galvot par tevi.
Varu mācīt būt palīdzīgam, bet kā iemācīt žēlsirdību?
Varu brīdināt tevi par grēku, bet kā iemācīt tikumību?
Varu mīlēt kā bērnu tevi, bet ne sēdināt Dieva klēpī.
Varu aizlūgt par tevi, bet katram pašam jāstaigā Dieva ceļi.

/Kādas Mātes domas auklējot savu bērnu./

Vēlējums

pēc

No lielā visuma
Spēkus smelt.
No brīnišķās dzīves
Prieku gūt.
Ar pārbaudījumiem tiekoties
Gudrākam, stiprākam kļūt.

Saglabāt sevī
Visu labo un gaišo,
Dalīties tajā ar citiem,
Un vienmēr prast laimīgam būt.
– Nebaidīties un tikai uz priekšu iet,
Sekot saviem sapņiem, mērķiem
Un paņemt visas iespējas ciet.

Baiba Magone